2027. gada budžetam vajag vēl 469 miljonus: kur palicis solītais taupīšanas ziņojums?

2027. gada budžetam vajag vēl 469 miljonus: kur palicis solītais taupīšanas ziņojums?

2027. gada budžeta veidošanā papildus vajadzīgi 469 miljoni eiro, 11. oktobrī ziņoja LTV “De facto”. Raidījums atsevišķi izdala 441 miljonu 21 agrāk pieņemta lēmuma īstenošanai. Jaunās ministriju prioritātes kopējā summā nav ietvertas. Šo finansējuma vajadzību nedrīkst sajaukt ar visa budžeta deficītu. LTV ziņojums.

Informācija pārbaudīta 2026. gada 12. oktobra rītā.

Solīts pret izdarīto: kurš termiņš bija jāievēro?

Valdības rīcības plāna 14.1. punkts paredzēja līdz 2026. gada 1. oktobrim sagatavot informatīvo ziņojumu par izdevumu pārskatīšanas rezultātiem. Atbildīgā institūcija ir Finanšu ministrija, iesaistot visas ministrijas.

LTV “Kas notiek Latvijā?” 12. oktobrī ziņo, ka šis uzdevums termiņā nav izpildīts. Raksta sagatavošanā publisku apliecinājumu pretējam neatradām.

Vienlaikus budžeta sagatavošanas grafikā ziņojuma izskatīšana Ministru kabinetā paredzēta 10. novembrī. Sagatavošana un izskatīšana ir divi atšķirīgi posmi. Novembra datums pats par sevi neapliecina, ka oktobra uzdevums izpildīts.

Vērtējums: termiņš ir dokumentēts; par tā neizpildi ziņo LTV. Tas ir pamats prasīt FM konkrētu ziņojuma sagatavošanas datumu un rezultātus. Vienīgi dokumenta nepublicēšana vēl nepierādītu, ka tas nav sagatavots.

Ko patiesībā nozīmē minētie 12 miljoni?

Ministrs Māris Kučinskis 7. oktobrī minēja 12 miljonus eiro kā citām vajadzībām novirzītus līdzekļus, nodalot tos no pārkārtojumiem resoru iekšienē, atreferē LTV.

Savukārt FM, skaidrojot iepriekš pieņemto budžetu, jau bija norādījusi uz 304,6 miljonu eiro izdevumu samazinājumu 2027. gadam. Tādēļ apgalvojums, ka līdz šim kopumā ietaupīti tikai 12 miljoni, ignorētu agrākos lēmumus.

Šos skaitļus nevar mehāniski saskaitīt vai atņemt no jaunās finansējuma vajadzības. Vispirms jāzina, kas jau iestrādāts budžeta bāzē, kur nauda pārdalīta un vai samazinājums dod pastāvīgu vai vienreizēju efektu.

Pārskatīt izdevumus vēl nenozīmē tos samazināt

FM 1. oktobra skaidrojumā norāda uz detalizēti izvērtētiem 43% izdevumu un 56 sākotnējām reformu iespējām. Ministrija atzīst: risinājumi pārsvarā paredz pārdali nozaru iekšienē.

Izvērtēto izdevumu īpatsvars nerāda ietaupījuma procentu. Arī ieceru skaits nepasaka, kuras reformas pieņemtas un kāds būs to neto rezultāts.

FM izdevumu pārskatīšanas vadlīnijas paredz vērtēt pakalpojuma nepieciešamību, rezultātu, izmaksas un alternatīvas. Tās dod pamatu prasīt vairāk par sanāksmju uzskaitījumu: izmērāmu ieguvumu un skaidrojumu, kā mainīsies pakalpojums.

Vai valdībā tomēr ir iesniegts ziņojums?

Jā. FM 6. oktobrī paziņoja par atsevišķa ziņojuma iesniegšanu saistībā ar 2026. gada nogales izdevumiem. Tas paredz priekšlikumus jaunu līgumu un mazāk prioritāru tēriņu ierobežošanai. Tas nav tas pats dokuments, kurā jāapkopo pilnie izdevumu pārskatīšanas rezultāti.

Priekšlikumu iesniegšana pati par sevi neapliecina ne to pieņemšanu, ne jau sasniegtu ietaupījumu.

Ko tas nozīmē Latvijas uzņēmumiem?

Redakcijas praktiskais vērtējums: uzņēmumam būtiskākais ir saprast, kuri tā ieņēmumi vai ieguldījumi atkarīgi no vēl nepieņemta valsts finansējuma.

  • Publiskā sektora piegādātājiem: nodalīt jau noslēgtos līgumus no plānotajiem pasūtījumiem un noskaidrot konkrētā pasūtītāja finansējuma statusu.
  • Atbalsta programmu pretendentiem: naudas plūsmā atsevišķi parādīt piešķirtu atbalstu un vēl tikai solītu programmu.
  • Uzņēmumu vadībai: aprēķināt scenāriju, kurā plānotais publiskais pasūtījums sākas vēlāk vai mazākā apjomā.
  • Par nodokļiem: konkrētas izmaiņas vērtēt pēc attiecīgā projekta vai pieņemtās normas. Finansējuma trūkuma skaitlis pats nenosaka jaunu nodokļa likmi.

Kādām atbildēm jābūt nākamajā ziņojumā?

Lai uzņēmēji un sabiedrība varētu novērtēt taupīšanas rezultātu, par katru pasākumu nepieciešama saprotama atbilde:

  1. Kura funkcija vai izdevumu pozīcija tiek mainīta?
  2. Kāds ir neto ietaupījums pēc ieviešanas izmaksām?
  3. Vai ietaupījums atkārtojas katru gadu?
  4. Vai izmaksas netiek pārceltas uz pašvaldībām, klientiem vai uzņēmumiem?
  5. Kāds lēmums jau pieņemts, kas par to atbild un kad būs izmērāms rezultāts?

Amatpersonu atbildību ļaus novērtēt pārbaudāmi lēmumi, termiņi un aprēķini. Ar ziņu, ka izdevumi ir izvērtēti, uzņēmumam nepietiek, lai droši plānotu savu nākamo gadu.

Oficiālie informācijas avoti

Žurnālistikas avoti

Komentāri

Vēl nav neviena komentāra. Jūsu komentārs varētu būt pirmais!

Pievienot komentāru