Krievijas graudu tranzīta strīdā jaunais jautājums ir valdības lēmuma sagatavošana. LTV “De facto” 18. oktobra intervijā premjers Andris Kulbergs atzina, ka iepriekš nezināja par pieteiktā infrastruktūras maksas palielinājuma juridiskajiem šķēršļiem. Raidījums ziņo par faktiski noteiktu vidēji 25% kāpumu. Taču viena maksājuma palielinājums nav tikpat liels sadārdzinājums visai pārvadājumu ķēdei.
Baumas un fakti — solīts pret paveikto. Maksa ir paaugstināta; ar to vien nepietiek, lai konstatētu tranzīta apturēšanu.
Ko solīja un ko noteica likums?
Ministru kabineta 7. oktobra paziņojums formulē mērķi apturēt agresorvalstu graudu tranzītu un atgādina aicinājumu “LatRailNet” izvērtēt maksas palielinājumu līdz trīskāršam apmēram. Tas nozīmē +200%, savukārt publiskajā diskusijā lietotais “par 300%” nozīmētu četrkāršu maksu. Šie skaitļi nav sinonīmi.
Dzelzceļa likuma grozījums, kas stājās spēkā 22. septembrī, prasīja pārskatīt maksu un pieņemt pamatotu lēmumu, nenosakot konkrētu reizinātāju. Īpašā kārtība attiecas uz labības tranzītu ar nosūtīšanas staciju Krievijā, arī kravām uz Latvijas ostām.
“LatRailNet” 29. septembra paziņojums apstiprina jaunās maksas piemērošanas periodu: no 2026. gada 13. oktobra līdz 31. decembrim. Tajā publicētas atsevišķas likmes, nevis universāls procents katram pārvadājumam; vidējais 25% palielinājums ir LTV ziņotais rādītājs.
Kas bija zināms pirms solījuma?
LTV “De facto” materiālā klimata un enerģētikas ministrs Jānis Vitenbergs norāda, ka pilnu efektivitātes aprēķinu nebija un vairāki ministri pauda iebildumus. “LatRailNet” savukārt raidījumam skaidroja, ka uzņēmuma pārstāvji piedalījās slēgtajā valdības sēdē, taču tiem nedeva vārdu un lēmuma pieņemšanā neiesaistīja.
Šīs ir intervijās sniegtas atbildes. Tās rada pamatotu jautājumu: kā pirms publiskā solījuma tika saskaņots politiskais mērķis, juridiskās iespējas un ekonomiskais aprēķins? Tās pašas par sevi nepierāda apzinātu sabiedrības maldināšanu. Atbildības izvērtējumam vajadzīga lēmuma sagatavošanas dokumentācija un skaidrojums, kā ņemti vērā iebildumi.
Mazāk par eiro tonnā — ko tas maina?
Raidījuma uzrunātās nozares aplēses rāda aptuveni 25–30 eiro kopējās izmaksas tonnai no Krievijas robežas līdz kuģim Latvijas ostā. Infrastruktūras maksas izmaiņu efekts nesasniedz vienu eiro tonnā. Tie ir aptuveni nozares vērtējumi, nevis vienota cena visiem līgumiem.
LTV, atsaucoties uz VID muitas datiem, ziņo: līdz 6. oktobrim Krievijas un Baltkrievijas graudaugu tranzīts sasniedza 888 000 tonnu, salīdzinot ar aptuveni 652 000 tonnu visā 2025. gadā. Tas nav vienādu periodu salīdzinājums, un dati ir pirms jaunās maksas piemērošanas. Ar tiem nevar pierādīt tās iedarbību vai neiedarbību. Turklāt statistika aptver arī Baltkrieviju, bet īpašās maksas tvērumu nosaka nosūtīšanas stacija Krievijā.
Trīs pārbaudes uzņēmumiem un valdībai
- Rēķins: nodalīt infrastruktūras maksu no pārvadājuma un pārkraušanas kopējās cenas.
- Līgums: pārbaudīt, kura puse sedz tarifa izmaiņas un no kura pakalpojuma datuma.
- Rezultāts: salīdzināt kravu plūsmu pēc izmaiņām, ņemot vērā sezonalitāti un alternatīvos maršrutus.
Uzņēmumam, pārskatot izmaksas, var noderēt grāmatvedības un dokumentu sakārtošanas pakalpojumu iespējas; sadarbības partneru meklēšanā — uzņēmumu un pakalpojumu sludinājumi. Valdībai savukārt jāparāda saikne starp izvēlēto instrumentu un izmērāmu rezultātu: lielāks tarifs pats par sevi vēl nav īstenots tranzīta ierobežošanas mērķis.
Komentāri
Vēl nav neviena komentāra. Jūsu komentārs varētu būt pirmais!
Pievienot komentāru