“Netflix nodoklis” nav atcelts: ko patiesībā nozīmē 3,5% prasība straumēšanas platformām?

“Netflix nodokļa” iecere nav atcelta, taču to vēl nevar pasniegt kā spēkā esošu pienākumu. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs 7. oktobrī paziņoja, ka darbs turpināsies bez steidzamības, vēsta LSM. Platformu ieguldījuma modelis un tā piemērošanas noteikumi joprojām ir likumdošanas jautājums.

BAUMAS UN FAKTI
Pārbaudāmais jautājums: vai premjera aicinājums atteikties no ieceres nozīmē, ka tā jau ir atcelta?
Secinājums: nē. Politiska nostāja pati par sevi neaizstāj Saeimas lēmumu. Raksts balstīts uz 2026. gada 8. oktobra rītā pārbaudīto informāciju.

Kas ir noticis ar likumprojektiem?

Saeimas dokumentos ir iesniegti lēmumprojekti par Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma un Filmu likuma grozījumu steidzamības atcelšanu. Pārbaudītajā sēdes turpinājuma darba kārtībā balsojuma rezultāts vēl nebija norādīts.

Tāpēc ir jānodala trīs lietas: priekšlikums pārtraukt ieceres virzību, priekšlikums mainīt izskatīšanas procedūru un pats likuma teksts. No viena nevar automātiski secināt pārējos. Arī komisijas atbalsts vēl nav Saeimas galīgais balsojums.

Ko nozīmē 3,5% ieguldījums?

Pārbaudītā priekšlikuma aprēķina pamats ir iepriekšējā pārskata gadā Latvijā gūtie ieņēmumi no audiovizuālajiem pakalpojumiem pēc pieprasījuma. Paredzētais ieguldījums ir 3,5%. Tā formulēts likumprojekta Nr. 1454/Lp14 komisijas atbalstītajā otrā lasījuma tekstā.

Modelis aptvertu Latvijas pakalpojumu sniedzējus un citās ES valstīs strādājošos sniedzējus, kuru mērķauditorija ir Latvijā. Projektā ir izņēmumi zemam apgrozījumam, šaurai auditorijai un atsevišķiem gadījumiem atkarībā no pakalpojuma būtības vai temata. Tādēļ nevar pieņemt, ka pienākums bez izņēmumiem attiektos uz jebkuru vietni ar video.

Ilustratīvs aprēķins: ja pienākumam pakļauta pakalpojuma sniedzēja attiecīgā ieņēmumu bāze būtu 10 000 000 eiro, 3,5% būtu 350 000 eiro. Šis ir matemātisks piemērs, nevis dati par Netflix vai citas platformas ieņēmumiem. Piemērs raksturo tikai procentu metodi; projektā ir arī pārejas perioda alternatīva.

Būtiska detaļa: līdz 2030. gada beigām paredzēta arī alternatīva

Komisijas tekstā pārejas periodam līdz 2030. gada 31. decembrim paredzēts ieguldījums pēc 3,5% formulas vai vismaz 300 000 eiro gadā, neieskaitot PVN. Tā ir alternatīva aprēķina iespēja, nevis 300 000 eiro minimums, kas obligāti jāpieskaita procentu maksājumam.

Tātad apgalvojums “katrai platformai jebkurā gadījumā būs jāsamaksā tieši 3,5%” neizskaidro visu piedāvāto regulējumu. Pirms summas plānošanas jāizvērtē piemērojamie izņēmumi un izvēlētā ieguldījuma metode. Projektā ir arī nosacījums par prasīto un veikto ieguldījumu kopsummu salīdzināšanu iepriekšējo triju pārskata gadu periodā.

Kāpēc apzīmējums “nodoklis” neizstāsta visu?

Komisijas piedāvājumā ir trīs izpildes iespējas:

Ražošana: tieši finansēt Latvijā radītus Eiropas darbus latviešu valodā vai Latvijas filmas bez valodas.
Licences: iegādāties izrādīšanas tiesības uz Latvijā citu mediju vai neatkarīgu producentu radītiem Eiropas audiovizuālajiem darbiem latviešu valodā vai Latvijas filmām bez valodas.
Iemaksa: pārskaitīt līdzekļus Nacionālā kino centra budžetā Latvijas filmām latviski, ar latviešu subtitriem vai bez valodas.

Tātad iemaksa budžetā ir viena no paredzētajām iespējām. Savukārt tiešs ieguldījums vai licences pirkums varētu vienlaikus palīdzēt izpildīt pienākumu un papildināt platformas saturu. Šī atšķirība ir būtiska gan platformu izmaksu plānošanā, gan producentu sarunās par sadarbību.

Kādi termiņi pašlaik ir ierakstīti projektā?

Pirmais pārskats projektā paredzēts līdz 2028. gada 31. maijam par 2027. gadu. Savukārt likuma spēkā stāšanās projektā formulēta kā nākamā diena pēc izsludināšanas. Tie ir atšķirīgi juridiski datumi. Kamēr teksts vēl tiek skatīts, šos termiņus nedrīkst pasniegt kā nemainīgu, spēkā esošu kalendāru.

Vai Eiropas Savienība prasa tieši 3,5%?

Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 13. pants pieļauj finansiālu ieguldījumu prasības, arī citā dalībvalstī reģistrētam pakalpojumam, kas mērķē uz vietējo auditoriju. Pārrobežu prasībām jābūt samērīgām un nediskriminējošām. Konkrētie 3,5% ir Latvijas priekšlikuma izvēle. Tas nav vienots ES nodoklis ar identisku likmi visās valstīs.

Vai abonements automātiski kļūs par 3,5% dārgāks?

Nē — no ieguldījuma procenta šādu cenu izmaiņu nevar aprēķināt. Priekšlikuma bāze ir pakalpojuma sniedzēja ieņēmumi. Gala cena savukārt ir komerciāls lēmums, kurā nozīme ir konkurencei, izmaksām un platformas satura stratēģijai.

Platforma varētu izmaksas absorbēt, mainīt ieguldījumu sadalījumu vai pārskatīt cenu. Tie ir iespējamie scenāriji, nevis šajā rakstā konstatēti platformu lēmumi. Arī apgalvojums, ka cena noteikti nemainīsies, būtu nepamatots.

Ko no šī var secināt Latvijas uzņēmēji?

Platformu operatoriem: plānošanā jānošķir Latvijai attiecināmie ieņēmumi, atbilstoši satura ieguldījumi un iespējamā iemaksa. Saistības aprēķināmas pēc pieņemtā regulējuma, kad zināms tā gala saturs un piemērošanas termiņi.
Producentiem un satura tiesību īpašniekiem: ir vērts sagatavot projektu piedāvājumus, tiesību dokumentāciju un licencēšanas nosacījumus. Tomēr likumprojekts pats par sevi negarantē finansējumu konkrētam projektam.
Abonentiem: uzticams pamats secinājumam par savu rēķinu būs konkrētā pakalpojuma cenu paziņojums, nevis priekšlikuma procentu likme virsrakstā.

Redakcijas vērtējums: diskusijas praktiskais jautājums ir tas, kā potenciālais pienākums pārvērtīsies jauna satura pasūtījumos, licenču darījumos vai publiskā finansējumā. Lai to izvērtētu, jāseko gala redakcijai, atzīstamo ieguldījumu nosacījumiem un ieviešanas termiņiem.

Oficiālie informācijas avoti

Papildu informācijas avots

LSM: prezidenta un premjera 7. oktobra skaidrojums