Neviena investora piedāvājuma, strīds par €4,5 miljoniem: kas noticis ar Tet un LMT apvienošanu?

Neviena investora piedāvājuma, strīds par €4,5 miljoniem: kas noticis ar Tet un LMT apvienošanu?

BAUMAS UN FAKTI — 🟡 DAĻĒJI PATIESS
Tet un LMT apvienošana nav atcelta. Ministru prezidents 2026. gada 30. septembrī paziņoja, ka apturēts process tā pašreizējā formā un jāizbeidz dārgā konsultantu piesaiste. Vienlaikus publiski nosauktā gandrīz 4,5 miljonu eiro konsultāciju summa ir kļuvusi par strīda objektu.

Īsā atbilde: vai Tet un LMT apvienošana ir apturēta?

Apturēta ir līdzšinējā darījuma struktūra, nevis pats mērķis apvienot Tet un LMT. Ministru prezidents Andris Kulbergs 30. septembrī paziņoja, ka pašreizējais process neturpināsies iepriekšējā veidā un ekonomikas ministram jāizbeidz konsultantu līgumi. Vienlaikus premjers uzsvēra, ka abi uzņēmumi joprojām ir jāapvieno.

Jānošķir arī paziņojums no jau izpildīta lēmuma: 30. septembra publiskajā informācijā premjers aicināja ekonomikas ministru nekavējoties pārtraukt konsultantu līgumus. Tajā brīdī nebija publiski apstiprināts, ka visi līgumi jau faktiski izbeigti.

Kas tieši nav izdevies līdzšinējā procesā?

Valdība 2025. gada 10. jūnijā bija uzdevusi atklātā atlasē piesaistīt pieredzējušu starptautisku privāto investoru telekomunikāciju nozarē. Ministru kabineta publiskotā informācija liecina, ka investoru nesaistošos piedāvājumus bija paredzēts saņemt līdz 2026. gada jūlija beigām, taču līdz 30. septembrim nebija saņemts neviens piedāvājums.

Arī 2025. gadā noslēgtais saprašanās memorands ar Zviedrijas telekomunikāciju uzņēmumu Telia beidzās 2026. gada 31. jūlijā un netika pagarināts. Tādēļ memorandā paredzētais darījums konkrētajā struktūrā vairs neturpinās.

Vēl 2026. gada janvārī publiskais grafiks paredzēja daļu pārdošanas līgumu noslēgt jūlijā, bet darījumu pabeigt un papildu stratēģisko investoru piesaistīt gada otrajā pusē. Septembra beigās šis grafiks vairs nebija izpildāms.

Vai konsultantiem jau iztērēti gandrīz €4,5 miljoni?

Valsts kancelejas publiskotā versija ir šāda: līdz 2026. gada 31. augustam konsultantu pakalpojumiem iztērēti gandrīz 4,5 miljoni eiro ar PVN. Ja projekts līdz gada beigām tiktu pabeigts līdzšinējā formā, izmaksas sasniegtu 13,6 miljonus eiro ar PVN. Vēl 80 000 eiro ar PVN esot iztērēti apvienotā uzņēmuma valdes priekšsēdētāja atlasei, kas rezultātu nedeva.

Tomēr šī summa nav neapstrīdēta. Ekonomikas ministrija Latvijas Televīzijai paziņoja, ka publiski minētie 4,5 miljoni eiro neatbilst patiesībai un vairākas reizes pārsniedz faktiskās izmaksas. Arī Latvenergo un LVRTC norādīja, ka publiski izskanējusī informācija neatbilst Ministru kabinetam iesniegtajiem datiem, taču konkrētās summas neatklāja, atsaucoties uz līgumu konfidencialitāti.

Tāpēc korekti ir rakstīt nevis “pierādīti iztērēti €4,5 miljoni”, bet gan “Valsts kanceleja ziņo par gandrīz €4,5 miljoniem, savukārt Ekonomikas ministrija un iesaistītie uzņēmumi šo summu apstrīd”. Kamēr nav publiskots detalizēts izmaksu sadalījums vai audits, strīdu nevar uzskatīt par noslēgtu.

Kas bija piesaistītie konsultanti?

Līgumi ar konsultantiem tika noslēgti 2026. gada janvāra beigās, un par darba sākšanu publiski paziņoja 2. februārī. Vadošais konsultants bija ASV investīciju banka J.P. Morgan. Konsultantu komandās bija arī A&O Shearman, WALLESS, Deloitte, TEGOS un Hardiman Telecommunications.

Viņu uzdevumos ietilpa uzņēmumu padziļināta izvērtēšana, Telia piederošo daļu iegādes strukturēšana, investora piesaiste, darījuma koordinēšana un kopīgas attīstības stratēģijas izstrāde.

Kāpēc privāts finanšu investors vairs neder?

Ministru kabineta paziņojumā kritizēta Ekonomikas ministrijas piedāvātā struktūra, kurā valstij, Latvenergo, LVRTC un privātam finanšu investoram katram piederētu aptuveni 25% kapitāla. Premjera ieskatā finanšu investors nav tas pats, kas valdības sākotnēji prasītais stratēģiskais partneris ar pieredzi telekomunikāciju nozarē.

Šī atšķirība ir būtiska. Finanšu investors galvenokārt vērtē ieguldījuma atdevi un izejas iespējas, savukārt stratēģiskais nozares partneris var dot tehnoloģijas, tirgus piekļuvi, kompetenci un ilgtermiņa attīstības virzienu. Tas nenozīmē, ka finanšu investors automātiski būtu slikts risinājums, bet tas nav identisks valdības sākotnēji definētajam modelim.

Kāds ir premjera piedāvātais jaunais ceļš?

Premjers piedāvā mainīt darījuma secību:

  1. Tet un LMT pašām jāizpērk Telia piederošās kapitāla daļas.
  2. Pēc tam abi uzņēmumi jāapvieno vienā uzņēmumā.
  3. Apvienotajam uzņēmumam jāpiesaista stratēģisks partneris no telekomunikāciju nozares līderu vidus.

Tas pagaidām ir premjera publiski formulēts risinājums, nevis pabeigts darījums. Tam vēl vajadzīgas sarunas ar Telia, uzņēmumu un akcionāru lēmumi, finansējuma modelis, juridiskā struktūra un nepieciešamie konkurences un drošības izvērtējumi.

Kāpēc Tet un LMT īpašumstruktūra ir sarežģīta?

Latvijas valstij ar Possessor starpniecību pieder 51% Tet, bet Telia grupas uzņēmumam Tilts Communications — 49%. LMT kapitālā 49% pieder Telia un tās meitassabiedrībai Sonera Holding, 23% pieder LVRTC, 23% — Tet, bet 5% — Possessor.

Tādējādi Tet vienlaikus ir gan atsevišķs telekomunikāciju uzņēmums, gan būtisks LMT akcionārs. Šāda savstarpēji saistīta struktūra sarežģī darījuma cenu, finansējumu, kontroli un lēmumu pieņemšanu. Tas arī izskaidro, kāpēc vienkāršais formulējums “vienkārši apvienot abus uzņēmumus” praksē nozīmē vairākus savstarpēji atkarīgus darījumus.

Ko šis process nozīmē uzņēmumiem un klientiem?

Pašlaik nav paziņots par izmaiņām Tet vai LMT ikdienas pakalpojumu sniegšanā. Klientu līgumi, tarifi un pakalpojumi nemainās tikai tāpēc, ka pārskatīts īpašnieku darījuma process.

Tomēr ilgtermiņā apvienošana var ietekmēt konkurenci, pakalpojumu komplektus, tīklu investīcijas, iepirkumus, darbavietas un sadarbību ar Latvijas tehnoloģiju uzņēmumiem. Premjera paziņojumā tieši minēta pārvaldības un atbalsta funkciju dublēšanās novēršana un darbaspēka optimizācija, tādēļ iespējamā apvienošana nebūtu tikai juridiska īpašnieku maiņa.

Kas vēl jānoskaidro?

  • Vai konsultantu līgumi tiešām tiks izbeigti un kādas būs izbeigšanas izmaksas?
  • Kāds ir faktiskais līdz šim samaksātais apjoms un ko tieši ietver publiski minētie gandrīz 4,5 miljoni eiro?
  • Kāpēc līdz jūlija beigām netika saņemts neviens nesaistošais investora piedāvājums?
  • Vai Telia piekritīs jaunajai darījuma secībai un cenu modelim?
  • Kā Tet un LMT finansētu Telia daļu izpirkšanu?
  • Kā apvienošanu vērtētu konkurences un nacionālās drošības institūcijas?

Secinājums

Teikt, ka “Tet un LMT apvienošana ir atcelta”, būtu nepareizi. Ir beidzies memorands ar Telia, nav saņemts neviens investora nesaistošais piedāvājums, un premjers ir paziņojis par līdzšinējā procesa apturēšanu un aicinājis izbeigt konsultantu līgumus. Taču politiskais mērķis apvienot abus uzņēmumus saglabājas, tikai tiek piedāvāta cita darījuma secība.

Savukārt gandrīz 4,5 miljonu eiro konsultāciju izmaksas pašlaik jānorāda kā Valsts kancelejas publiskots, bet Ekonomikas ministrijas un iesaistīto uzņēmumu apstrīdēts skaitlis. Tieši detalizēta izmaksu atskaite un Valsts kancelejas ziņojums būs nākamie dokumenti, pēc kuriem varēs vērtēt procesa lietderību un amatpersonu atbildību.

Oficiālie informācijas avoti

Papildu informācijas avots

Komentāri

Vēl nav neviena komentāra. Jūsu komentārs varētu būt pirmais!

Pievienot komentāru