Rail Baltica būs gatava 2030. gadā? Vēl janvārī termiņu saglabāja, tagad valdība atzīst — tehniski tas vairs nav iespējams

INTERNETĀ RUNĀ: “Rail Baltica pamattrase Latvijā tiks pabeigta līdz 2030. gadam.”

Statuss: 🔴 Nepatiess. Ja šādu apgalvojumu izsaka šodien, tas vairs neatbilst Satiksmes ministrijas oficiāli paustajam. 2. oktobrī satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis paziņoja, ka Rail Baltica pamattrases izbūve Latvijā līdz 2030. gadam tehniski nav iespējama.

Tas nenozīmē, ka Rail Baltica projekts ir atcelts vai ka visi būvdarbi tiek apturēti. Tas nozīmē ko konkrētāku: līdzšinējais Latvijas pamattrases pabeigšanas termiņš vairs nav reāli sasniedzams, bet projekta apjoms, grafiks, izmaksas un pārvaldības modelis būs būtiski jāpārskata.

Ko Satiksmes ministrija teica janvārī?

2026. gada 29. janvārī Satiksmes ministrija vēl norādīja, ka Rail Baltica pirmās kārtas veiksmīga īstenošana līdz 2030. gadam ir tieši atkarīga no pietiekama ES finansējuma pieejamības nākamajā daudzgadu budžetā 2028.–2034. gadam.

Tātad janvārī 2030. gads netika dots kā beznosacījuma solījums. Tas bija saglabāts kā nosacīts mērķis: ja būs pietiekams un savlaicīgs ES finansējums, termiņu vēl centīsies sasniegt. Ministrija toreiz galveno uzsvaru lika uz finansējuma pieejamību un projekta izmaksu pieaugumu.

Janvāra paziņojumā bija norādīts arī tas, ka visa Rail Baltica projekta aplēstās izmaksas Baltijā pieaugušas līdz €23,8 miljardiem 2023. gada cenās. Sākotnējais oficiālais novērtējums bija €5,8 miljardi 2017. gada cenās.

Kas ir mainījies līdz oktobrim?

1. oktobrī Ministru kabinets izskatīja informatīvo ziņojumu par Rail Baltica projekta turpmāko īstenošanu Latvijā. Pēc valdības sēdes ministrs vairs nerunāja tikai par finansējuma nosacījumu. Viņš secināja, ka pamattrases izbūve līdz 2030. gadam tehniski nav iespējama un projekta izmaksas fundamentāli jāpārskata.

“Rail Baltica pamattrases izbūve līdz 2030. gadam tehniski nav iespējama un projekta izmaksas fundamentāli jāpārskata.”

Šo secinājumu ministrija saista ar starptautiskā konsultāciju uzņēmuma Alvarez & Marsal veikto neatkarīgo izvērtējumu. Tajā analizēti projekta vadības, finanšu, ekonomiskie, tehnoloģiskie un juridiskie aspekti.

Problēma nav tikai finansējuma trūkums

Neatkarīgā izvērtējuma secinājums ir būtisks amatpersonu atbildības kontekstā: ar papildu naudas atrašanu vien nepietiks. Rail Baltica ieviešana Latvijā ar līdzšinējo pieeju nav iespējama, ņemot vērā kapitālieguldījumu aplēses, prognozēto finansējuma deficītu un īstenošanas grafiku.

Satiksmes ministrija norāda uz nepieciešamību veikt strukturālus uzlabojumus vismaz trīs jomās:

projekta pārvaldībā;
plānošanā;
izmaksu kontrolē.

Tāpēc korektais jautājums vairs nav tikai “kur atrast trūkstošo finansējumu?”. Sabiedrībai ir pamats prasīt arī to, kā tika pieņemti iepriekšējie lēmumi, kāpēc reālais grafiks netika atzīts agrāk un kurš ir atbildīgs par pārvaldības un izmaksu kontroles trūkumiem.

Ko valdība nolēmusi darīt tālāk?

Valdība uzdevusi izstrādāt Rail Baltica minimālo funkcionāli īstenojamo konfigurāciju jeb MVC. Tai jādefinē mazākais infrastruktūras apjoms, ar kuru pamattrase varētu funkcionēt.

Līdz 2026. gada beigām Satiksmes ministrijai jāveic tirgus aptauja neatkarīga konsultanta piesaistei MVC izstrādei.
Līdz jauniem lēmumiem drīkst turpināt jau sāktās aktivitātes tikai piešķirtā finansējuma ietvaros.
Jaunas finanšu vai līgumiskās saistības bez Ministru kabineta atļaujas uzņemties nedrīkst.
Valsts kancelejai un Satiksmes ministrijai līdz gada beigām jāsagatavo jauns projekta pārvaldības modeļa priekšlikums Ministru kabineta pārraudzībā.
Latvija ES sarunās turpinās prasīt €10 miljardu līdzfinansējumu Baltijas valstīm ar 85% ES līdzfinansējuma intensitāti nākamajā daudzgadu budžetā.

Kas vēl nav zināms?

Pašlaik nav publiski noteikts jauns Latvijas pamattrases pabeigšanas datums. Nav arī galīgi apstiprināta MVC konfigurācija, tās izmaksas vai tas, kuri sākotnēji paredzētie projekta elementi tajā tiks saglabāti, atlikti vai pārveidoti.

Tādēļ arī apgalvojums, ka “Rail Baltica tagad noteikti būs gatava citā konkrētā gadā”, pagaidām būtu nepamatots. Oficiāli zināms tikai tas, ka 2030. gada termiņš Latvijas pamattrasei vairs nav tehniski izpildāms un turpmākais risinājums vēl jāizstrādā.

Secinājums: no nosacīta mērķa līdz oficiālai neiespējamībai

Janvārī 2030. gads vēl tika saglabāts kā nosacīts mērķis, kura izpilde bija atkarīga no pietiekama ES finansējuma. Oktobrī valdības līmenī jau atzīts, ka ar līdzšinējo pieeju termiņš nav sasniedzams tehniski un nepieciešama ne tikai papildu nauda, bet arī projekta pārvaldības, plānošanas un izmaksu kontroles pārmaiņas.

Tāpēc šodien teikt, ka Rail Baltica pamattrase Latvijā tiks pabeigta līdz 2030. gadam, ir nepatiesi. Vienlaikus nav pamata apgalvot, ka viss Rail Baltica projekts ir atcelts — valdība turpina meklēt samazinātu, funkcionāli īstenojamu modeli.