Autonomie ieroči: ko 128 valstu vienošanās nozīmē Latvijas defense-tech uzņēmumiem?

Autonomie ieroči: ko 128 valstu vienošanās nozīmē Latvijas defense-tech uzņēmumiem?

128 Konvencijas par noteiktiem parastajiem ieročiem dalībvalstis Ženēvā panākušas konsensu par nesaistošu dokumentu autonomo ieroču sistēmu jomā. Pēc vairāk nekā desmit gadus ilgām sarunām tas ir nozīmīgs kopīgs rezultāts, kas var pavērt ceļu formālām sarunām par starptautiskiem aizliegumiem, ierobežojumiem un cilvēka kontroles prasībām.

Latvijas uzņēmumiem vienošanās pati par sevi pašlaik nerada jaunus juridiskus pienākumus. Tomēr uzņēmumiem, kuri izstrādā autonomus dronus, sauszemes robotus, militārās loģistikas platformas, kiberaizsardzības risinājumus vai mērķu identificēšanas tehnoloģijas, ir vērts šīs prasības paredzēt jau produkta arhitektūrā.

Par ko tieši vienojās 128 valstis?

Vienošanās panākta ANO ietvaros izveidotajā Valdību ekspertu grupā par jaunajām tehnoloģijām letālo autonomo ieroču sistēmu jomā. Grupa darbojas Konvencijas par noteiktiem parastajiem ieročiem ietvaros.

Sarunu priekšmets ir sistēmas, kuras pēc aktivizēšanas ar dažādu autonomijas pakāpi spēj identificēt, atlasīt un iesaistīt mērķi bez cilvēka tiešas iejaukšanās šo uzdevumu izpildē.

2026. gada darba grupas mandāts paredzēja konsensa ceļā formulēt iespējama instrumenta elementus, iepriekš nenosakot, vai tam jākļūst par juridiski saistošu līgumu, nesaistošām vadlīnijām vai cita veida regulējumu.

Vai ir pieņemts starptautisks autonomo ieroču aizliegums?

Nē. Ženēvā apstiprinātais dokuments nav starptautisks līgums un neievieš vispārēju autonomo ieroču aizliegumu.

Dokuments ir kopīgs pamats turpmākajam darbam. Tas var palīdzēt sākt formālas sarunas par sistēmām, kuras būtu aizliedzamas, par citu sistēmu lietošanas ierobežojumiem un par cilvēka sprieduma un kontroles apjomu.

Saskaņā ar ANO darba grupas iepriekš publicēto darba plānu tās gala ziņojumu paredzēts iesniegt Konvencijas septītajai pārskata konferencei, kas plānota no 2026. gada 16. līdz 20. novembrim. Tieši tur var tikt lemts par sarunu nākamo posmu, taču formāla līguma izstrāde vēl nav garantēta.

Kāpēc konsenss tomēr ir nozīmīgs?

Vēl sarunu noslēguma dienā pastāvēja risks, ka ASV un Krievijas iebildumu dēļ kopīgs teksts netiks pieņemts. Abas valstis dod priekšroku nacionālām vadlīnijām, nevis jauniem juridiski saistošiem starptautiskiem noteikumiem.

Konsenss nozīmē, ka sarunās iesaistītās valstis tomēr spēja vienoties par kopīgu pamatu. Vienlaikus Reuters ziņo, ka dokumenta formulējumi pēdējās sarunu stundās tika vājināti, lai panāktu visu pušu piekrišanu.

Tādēļ vienošanos nevar pielīdzināt stingram autonomo ieroču regulējumam. Tās galvenā vērtība ir politiska un procesuāla: pēc vairāk nekā desmit gadu diskusijām ir izveidots kopīgs atskaites punkts nākamajām sarunām.

Vai visi autonomie militārie risinājumi ir autonomie ieroči?

Nē. Autonoma militārā platforma nav automātiski uzskatāma par letālu autonomo ieroču sistēmu.

Bezpilota sauszemes transportlīdzeklis, kas pārvadā kravu, autonomi plāno maršrutu vai evakuē ievainotos, pēc savas funkcijas atšķiras no sistēmas, kas patstāvīgi identificē, atlasa un ar spēku iesaista mērķi.

Arī autonoms kiberaizsardzības risinājums pats par sevi nav letāls ierocis. Tomēr robeža var kļūt sarežģīta, ja sistēma pieņem lēmumus ar tiešu ietekmi uz fiziskiem objektiem, mērķu izvēli vai spēka pielietošanu.

Uzņēmumam tādēļ precīzi jāapraksta, kuras funkcijas ir automatizētas, kurās lēmumu pieņem cilvēks un vai sistēma tikai sniedz rekomendāciju vai pati veic darbību.

Kāda ir saikne ar Latvijas €2,4 miljonu projektu konkursu?

2026. gada 4. septembrī Aizsardzības ministrija atvēra projektu konkursu militāra vai divējāda lietojuma produktu attīstībai. Kopējais pieejamais finansējums ir €2,4 miljoni.

Konkurss koncentrējas uz četriem autonomo militāro platformu attīstības virzieniem:

  • datu drošību;
  • mobilitāti;
  • energoefektivitāti;
  • aizsardzību kaujas apstākļos.

Atbalstāmo risinājumu lokā ietilpst autonoma kiberaizsardzība un nulles uzticības drošības risinājumi, militārās loģistikas un bezpilota transporta sistēmas, hibrīdpiedziņas, zemas pamanāmības tehnoloģijas un viedas vai attālināti kontrolējamas aizsardzības sistēmas.

Vienam komersantam pieejams finansējums līdz €300 000, bet uzņēmumu apvienībai jeb konsorcijam – līdz €500 000. Projektus var iesniegt līdz 2026. gada 18. septembrim.

Kas Latvijas defense-tech uzņēmumam jāparedz produkta arhitektūrā?

Starptautiskais regulējums vēl nav pabeigts, taču vairāki jautājumi jau ir pietiekami skaidri, lai tos neignorētu produkta izstrādes laikā.

  1. Autonomijas robežas. Jādokumentē, ko sistēma dara pati un kuriem lēmumiem nepieciešams cilvēka apstiprinājums.
  2. Cilvēka kontrole. Jānosaka, kurā procesa posmā operators var apstiprināt, apturēt, mainīt vai atcelt sistēmas darbību.
  3. Auditācijas pieraksti. Sistēmai jāspēj saglabāt informāciju par ievaddatiem, rekomendācijām, operatora lēmumiem un izpildītajām darbībām.
  4. Darbības ierobežojumi. Jāparedz tehniskas robežas attiecībā uz teritoriju, laiku, mērķu kategorijām un atļauto darbību veidiem.
  5. Droša apturēšana. Operatoram jābūt praktiski izmantojamai iespējai sistēmu apturēt vai deaktivizēt.
  6. Izskaidrojamība un izsekojamība. Jāspēj pamatot, kāpēc sistēma identificējusi objektu vai ieteikusi konkrētu darbību.
  7. Kiberdrošība. Jānovērš sensora datu viltošana, neatļauta vadības pārņemšana, modeļu manipulācija un programmatūras piegādes ķēdes apdraudējumi.
  8. Juridiskā pārbaude. Pirms eksporta vai tehnoloģiju nodošanas jāizvērtē militāro un divējāda lietojuma preču kontroles prasības, sankcijas un gala lietotājs.

Vai Ženēvas vienošanās atceļ pašreizējās prasības?

Nē. Tas, ka jaunais dokuments nav juridiski saistošs, neatceļ jau spēkā esošās starptautisko humanitāro tiesību, militāro un divējāda lietojuma preču kontroles, sankciju, kiberdrošības un iepirkumu prasības.

Uzņēmumam jānošķir nākotnes autonomo ieroču regulējums no jau pašlaik piemērojamajiem eksporta un tehnoloģiju nodošanas ierobežojumiem.

Ko darīt uzņēmumam, kas piesakās Latvijas finansējumam?

  1. Precīzi klasificēt produkta militāro, divējādo vai civilo lietojumu.
  2. Projekta aprakstā nodalīt navigācijas un loģistikas autonomiju no mērķu identificēšanas un spēka pielietošanas funkcijām.
  3. Iekļaut cilvēka kontroles, auditācijas un drošas apturēšanas risinājumu jau tehniskajā arhitektūrā.
  4. Pārbaudīt, vai projekta komponentēm, programmatūrai vai tehniskajai informācijai var piemērot eksporta kontroli.
  5. Ja nepieciešamas vairākas kompetences, izvērtēt konsorciju, kuram pieejams finansējums līdz €500 000.
  6. Iesniegt projektu līdz 2026. gada 18. septembrim.

Biežākie jautājumi

Vai 128 valstis aizliedza autonomos ieročus?

Nē. Tika panākta vienošanās par nesaistošu dokumentu, kas var kļūt par pamatu turpmākām sarunām.

Vai Latvijas uzņēmumiem ir radušās jaunas juridiskas prasības?

Nē. Ženēvas dokuments pats par sevi nerada jaunus tieši piemērojamus pienākumus Latvijas uzņēmumiem.

Vai autonoms loģistikas drons ir autonoms ierocis?

Ne obligāti. Izšķirošas ir sistēmas funkcijas, tostarp tas, vai tā identificē, atlasa un ar spēku iesaista mērķus.

Kad varētu sākties formālas sarunas par starptautisku regulējumu?

ANO darba grupas gala ziņojumu paredzēts izskatīt Konvencijas pārskata konferencē 2026. gada novembrī. Lēmums par formālām sarunām vēl nav garantēts.

Cik liels finansējums pieejams Latvijas projektu konkursā?

Vienam komersantam pieejami līdz €300 000, bet uzņēmumu konsorcijam – līdz €500 000. Kopējais konkursa finansējums ir €2,4 miljoni.

Informācija aktualizēta 2026. gada 5. septembrī. ANO gala dokumenta formulējumi un turpmāko sarunu statuss vēl var tikt precizēts.

Oficiālie informācijas avoti

Komentāri

Vēl nav neviena komentāra. Jūsu komentārs varētu būt pirmais!

Pievienot komentāru