Latvijā tiek virzīts pilnīgi jauns kriptoaktīvu nodokļu režīms, kas fiziskām personām ļautu kripto ieguldījumiem piemērot līdzīgu principu kā akciju un obligāciju ieguldījumu kontam. Nodoklis nebūtu jārēķina pēc katra atsevišķa darījuma. Tas rastos brīdī, kad no kvalificēta ieguldījumu konta kopā izņemtais pārsniegtu tajā iemaksāto.
Atsevišķi paredzēts vienreizējs brīvprātīgas deklarēšanas mehānisms. Latvijas rezidents varētu deklarēt kriptoaktīvus, kas tam pieder 2026. gada 31. decembrī, samaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli 10 procentu apmērā no to tirgus vērtības un nostiprināt šo vērtību kā aktīvu iegādes vērtību turpmākajiem nodokļu aprēķiniem.
Tomēr jaunais režīms vēl nav spēkā. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 2026. gada 22. septembrī likumprojektu Nr. 1522/Lp14 konceptuāli atbalstīja virzīšanai uz pirmo lasījumu. Lai izmaiņas kļūtu par likumu, tās Saeimai vēl jāpieņem trīs lasījumos. Izskatīšanas laikā nosacījumi var mainīties.
Ko tieši komisija ir atbalstījusi?
Priekšlikumam ir divas atšķirīgas daļas, kuras nevajadzētu sajaukt:
- pastāvīgs ieguldījumu konta režīms kriptoaktīviem — nodokļa samaksu atliek līdz brīdim, kad no konta izmaksātais pārsniedz tajā iemaksāto;
- vienreizējs 10 procentu deklarēšanas mehānisms — par 2026. gada 31. decembrī piederošajiem kriptoaktīviem varētu samaksāt 10 procentus no tirgus vērtības, šo vērtību turpmāk atzīstot par iegādes vērtību.
10 procenti nav piedāvātā nākotnes nodokļa likme visai peļņai no kriptoaktīviem. Tā būtu vienreizēja izvēles iespēja, lai sakārtotu iepriekš iegūtu aktīvu nodokļu sākuma vērtību. Savukārt ieguldījumu konta režīms galvenokārt mainītu nodokļa aprēķināšanas un samaksas brīdi, nevis automātiski samazinātu pašu nodokļa likmi.
Kā kriptoaktīvus apliek ar nodokli pašlaik?
Pašlaik fiziskas personas ienākums no kriptoaktīvu pārdošanas Latvijā ir ienākums no kapitāla pieauguma. No 2025. gada tam piemēro 25,5 procentu iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi. Peļņu aprēķina, no pārdošanas cenas atņemot dokumentēto iegādes vērtību un ar iegādi saistītos izdevumus.
Ja sākotnējo iegādes vērtību nav iespējams pierādīt, VID skaidrojumā paredzēts, ka par iegādes vērtību uzskata nulli. Tas var radīt ļoti nelabvēlīgu rezultātu personai, kura kriptoaktīvus iegādājusies pirms vairākiem gadiem, bet nav saglabājusi biržas izrakstus, maksājumu dokumentus vai pilnu darījumu vēsturi.
Par ienākuma gūšanas dienu parasti uzskata dienu, kad persona saņem naudu. Ja viens kriptoaktīvs tiek apmainīts pret citu un netiek saņemta nauda, prece vai pakalpojums, nodokļa brīdis tiek atlikts līdz vēlākai atsavināšanai, kurā šāda atlīdzība tiek saņemta.
Kriptoaktīvu pirkšana un pārdošana pati par sevi nav ar PVN apliekams darījums. Tādēļ šis likumprojekts ir par iedzīvotāju ienākuma nodokli, nevis par jaunu PVN kriptovalūtām.
Kā darbotos kripto ieguldījumu konts?
Ieguldījumu konta režīma galvenā priekšrocība ir iespēja konta ietvaros pārdot vienu aktīvu, nopirkt citu un atkārtoti ieguldīt peļņu, nerēķinot nodokli par katru atsevišķu darījumu. Nodokļa objekts rodas tikai tad, kad kopējās izmaksas no konta pārsniedz kopējās iemaksas.
Piemēram, persona kvalificētā kripto ieguldījumu kontā iemaksā 10 000 eiro. Pēc vairākiem darījumiem aktīvu vērtība pieaug līdz 16 000 eiro. Kamēr līdzekļi paliek kontā un tiek atkārtoti ieguldīti, nodoklis pēc piedāvātā principa nerastos.
Ja persona izņem 7000 eiro, kopējā izmaksa joprojām nepārsniedz sākotnēji iemaksātos 10 000 eiro. Ja vēlāk tā izņem vēl 5000 eiro, kopējā izmaksa sasniedz 12 000 eiro un apliekamais ienākums pēc ieguldījumu konta principa būtu 2000 eiro. Ja tobrīd saglabātos pašreizējā 25,5 procentu likme, nodoklis par šo pārsniegumu būtu 510 eiro.
Šis ir vienkāršots piemērs, kas ilustrē principu. Precīza iemaksu, izmaksu, komisiju, aktīvu pārvedumu un kontu savstarpējās sasaistes uzskaite būs atkarīga no likuma galīgās redakcijas un Ministru kabineta noteikumiem.
Vai režīmu varēs izmantot jebkurā kripto biržā vai makā?
Nē, no pašreizējā priekšlikuma neizriet, ka jebkurš privāts kripto maks automātiski kļūs par ieguldījumu kontu. Komisijas atbalstītā iecere paredz, ka ieguldījumu konta pakalpojumu varētu sniegt Eiropas Savienībā licencēti kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji.
Ministru kabinetam vēl būtu jānosaka prasības pakalpojumu sniedzējiem, kuri vēlēsies nodrošināt šo režīmu. Tādēļ praktiski būtiski būs vismaz šādi jautājumi:
- kuri ES licencētie pakalpojumu sniedzēji kvalificēsies;
- kā kontu reģistrēs vai paziņos VID;
- kā uzskaitīs kriptoaktīvu pārvedumus starp platformām un privātajiem makiem;
- kā noteiks eiro vērtību darījuma un pārveduma brīdī;
- kā uzskaitīs komisijas, tīkla maksas, staking atlīdzības un airdrop aktīvus;
- kā rīkosies, ja pakalpojumu sniedzējs zaudē licenci vai izbeidz darbību.
Kamēr šie noteikumi nav pieņemti, nav pamata pieņemt, ka esošu ārvalstu biržas kontu varēs vienkārši pasludināt par Latvijas ieguldījumu kontu ar atpakaļejošu spēku.
Kā darbotos vienreizējais 10 procentu deklarēšanas mehānisms?
Priekšlikums ļautu Latvijas rezidentam deklarēt kriptoaktīvus, kuri tam pieder 2026. gada 31. decembrī, un samaksāt nodokli 10 procentu apmērā no deklarēto aktīvu tirgus vērtības. Pēc nodokļa samaksas deklarētā tirgus vērtība kļūtu par šo aktīvu iegādes vērtību turpmākajiem nodokļu aprēķiniem.
Piemēram, ja deklarēto kriptoaktīvu tirgus vērtība gada beigās ir 30 000 eiro, vienreizējais nodoklis būtu 3000 eiro. Ja vēlāk aktīvi tiktu pārdoti par 38 000 eiro, turpmākā kapitāla pieauguma aprēķina sākuma vērtība būtu 30 000 eiro, nevis nulle vai senā, grūti pierādāmā iegādes cena.
Šis mehānisms varētu būt izdevīgs personai, kurai nav pilnīgas vēsturisko darījumu dokumentācijas vai kurai iepriekš radušās nedeklarētas nodokļu saistības. Tas nebūtu automātiski izdevīgs visiem. Ja aktīvu dokumentētā iegādes vērtība jau ir augsta vai tirgus vērtība 2026. gada beigās ir īslaicīgi pieaugusi, 10 procentu maksājums no visas tirgus vērtības var būt dārgāks nekā parastais nodoklis no faktiskās peļņas.
Vai 10 procentu maksājums dzēsīs jebkuru iepriekšējo pārkāpumu?
Nē. Komisijas publiskotā informācija paredz, ka pēc deklarēšanas un nodokļa samaksas personai nepiemērotu nokavējuma naudu, administratīvos sodus vai kriminālatbildību par iepriekš nedeklarētiem ienākumiem, kas saistīti ar deklarētajiem kriptoaktīviem.
Taču atvieglojumi nebūtu piemērojami, ja par attiecīgajiem kripto ienākumiem jau uzsākts kriminālprocess, nodokļu audits, nodokļu kontrole vai administratīvā pārkāpuma process. Turklāt nodokļu deklarēšana pati par sevi nevar legalizēt noziedzīgi iegūtu līdzekļu izcelsmi. Līdzekļu izcelsmes un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas prasības turpinātu darboties atsevišķi.
Kādēļ izmaiņas tiek virzītas tieši tagad?
No 2026. gada tiek ieviesta automātiska informācijas apmaiņa par kriptoaktīvu lietotājiem un darījumiem. Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji apkopos ziņojamo informāciju, bet pirmais ziņojums par 2026. gada darījumiem paredzēts līdz 2027. gada 30. jūnijam.
Tas nozīmē, ka ārvalstu platformas konts vairs nav uztverams kā nodokļu administrācijai neredzama vide. Informācijas apmaiņas paplašināšanās palielina iespēju VID salīdzināt platformu datus ar Latvijas rezidentu deklarācijām.
Brīvprātīgās deklarēšanas logs tādēļ vienlaikus pilda divus mērķus: dod iespēju sakārtot sen iegādātu aktīvu nodokļu bāzi un palīdz valstij iekļaut iepriekš nedeklarētus kriptoaktīvus pārskatāmā nodokļu uzskaitē.
Ko kriptoaktīvu turētājam darīt jau tagad?
- Nesteidzieties maksāt 10 procentus. Šāds režīms vēl nav stājies spēkā, un likumprojekta teksts Saeimā var mainīties.
- Lejupielādējiet pilnu darījumu vēsturi. Saglabājiet biržu izrakstus, pirkumu apliecinājumus, bankas maksājumus, maku adreses un blokķēdes darījumu identifikatorus.
- Atdaliet personīgos un uzņēmuma aktīvus. Fiziskas personas IIN režīms nav tas pats, kas SIA grāmatvedība un uzņēmumu ienākuma nodoklis.
- Aprēķiniet pašreizējo iegādes vērtību. Noskaidrojiet, ko iespējams pierādīt un kuros darījumos dokumentācija trūkst.
- Salīdziniet abus scenārijus. Ja likumu pieņems, salīdziniet parasto nodokli no faktiskās peļņas ar 10 procentiem no visas deklarējamās tirgus vērtības.
- Pārbaudiet platformas licenci. MiCA licences esamība var kļūt par priekšnoteikumu ieguldījumu konta režīma izmantošanai.
- Nefiksējiet 31. decembra vērtību patvaļīgi. Sagaidiet galīgos noteikumus par cenu avotu, laiku, valūtas konvertāciju un pierādījumiem.
Ko tas nozīmē kripto uzņēmumiem un platformām?
Ja likumu pieņems, ES licencētiem kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem Latvijā varētu rasties jauns produkts — kripto ieguldījumu konts ar nodokļu uzskaites funkciju. Tas radītu pieprasījumu pēc precīzas iemaksu un izmaksu uzskaites, eiro vērtējuma, klientu pārskatiem un datu apmaiņas ar VID.
Konkurences priekšrocība būs ne tikai komisiju maksas vai pieejamo aktīvu skaits. Būtiska kļūs spēja klientam izsniegt nodokļu vajadzībām izmantojamu pārskatu un pierādīt katras iemaksas, izmaksas un aktīvu pārveduma izcelsmi.
Galvenais secinājums
Latvijas piedāvājums ir būtiska nodokļu politikas maiņa: kriptoaktīvi no režīma, kurā katram investoram pašam jāatjauno sarežģīta darījumu vēsture, varētu pāriet uz kontrolētu ieguldījumu konta modeli. Tas ļautu atlikt nodokli, kamēr peļņa tiek atkārtoti ieguldīta, un vienkāršotu aprēķinu.
Vienlaikus 10 procentu deklarēšanas logs nav beznosacījumu nodokļu amnestija un nav jauna 10 procentu likme visai kripto peļņai. Tas ir atsevišķs, brīvprātīgs instruments ar cenu — 10 procentiem no visas deklarētās tirgus vērtības. Pirms izvēles katram būs jāaprēķina, vai ieguvums no nostiprinātas iegādes vērtības pārsniedz tūlītējo nodokļa maksājumu.
Komentāri
Vēl nav neviena komentāra. Jūsu komentārs varētu būt pirmais!
Pievienot komentāru