Inflācija Latvijā atkal paātrinās līdz 3,2% — un vainīga nav pārtika: kas tagad dzen cenas augšup?

Latvijas gada inflācija 2026. gada augustā paātrinājās līdz 3,2%, lai gan pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas gada laikā samazinājās par 4,0%. Cenu spiediena galvenie avoti tagad ir transports, degviela, mājoklis un enerģija — izmaksas, kuras uzņēmumiem ir grūtāk aizstāt vai ātri samazināt.

Salīdzinājumā ar jūliju kopējais patēriņa cenu līmenis augustā pieauga par 0,3%. Jūlijā gada inflācija bija 2,6%, tādēļ viena mēneša laikā gada rādītājs palielinājās par 0,6 procentpunktiem.

Kādi ir svarīgākie augusta inflācijas dati?

patēriņa cenas mēneša laikā pieauga par 0,3%;
gada inflācija paātrinājās no 2,6% līdz 3,2%;
12 mēnešu vidējā inflācija sasniedza 3,3%;
transporta cenas gada laikā pieauga par 8,6%;
degviela sadārdzinājās par 22,1%;
mājokļa un enerģijas grupas cenas pieauga par 6,8%;
pārtika un bezalkoholiskie dzērieni kļuva par 4,0% lētāki.

Tātad 3,2% inflāciju neveido vienmērīgs visu cenu kāpums. Atsevišķas ikdienas preces kļūst lētākas, bet enerģijas, transporta un pakalpojumu izmaksas turpina pieaugt.

Kā inflācija var pieaugt, ja pārtika kļuvusi lētāka?

Patēriņa cenu indekss ir dažādu preču un pakalpojumu cenu pārmaiņu svērtais vidējais rādītājs. Vienas grupas cenu kritums var samazināt kopējo inflāciju, bet tas ne vienmēr spēj kompensēt strauju sadārdzinājumu citās grupās.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu kritums gada inflāciju samazināja par aptuveni 0,9 procentpunktiem. Savukārt transporta grupa kopējo inflāciju palielināja par 1,1 procentpunktu, un tikpat lielu devumu radīja mājoklis, ūdens, elektroenerģija, gāze un citi kurināmie.

Ja pārtikas cenas nebūtu kritušās, kopējais inflācijas rādītājs būtu bijis ievērojami augstāks.

Cik strauji pieauga degvielas cenas?

Transporta grupas cenas augustā bija par 8,6% augstākas nekā pirms gada. Galvenais iemesls bija degvielas cenu pieaugums par 22,1%:

dīzeļdegviela sadārdzinājās par 24,5%;
benzīns — par 18,3%;
auto gāze — par 0,1%.

Tikai viena mēneša laikā degviela kļuva par 8,8% dārgāka, tostarp dīzeļdegvielas cena pieauga par 11,5%.

Uzņēmumiem degvielas cenas ietekmē ne tikai sava autoparka izmaksas. Tās var palielināt piegādes, kurjeru, pasažieru pārvadājumu, būvniecības, lauksaimniecības un noliktavu apkalpošanas izmaksas. Daļa šī sadārdzinājuma ar laika nobīdi var nonākt arī preču un pakalpojumu gala cenās.

Kas notiek ar mājokļa un enerģijas izmaksām?

Mājokļa, ūdens, elektroenerģijas, gāzes un citu kurināmo grupas cenas gada laikā pieauga par 6,8%. CSP norāda uz vairāku izmaksu vienlaicīgu palielināšanos:

dabasgāze — par 16,6%;
cietais kurināmais — par 13,3%;
kanalizācijas pakalpojumi — par 12,1%;
ūdensapgāde — par 9,1%;
siltumenerģija — par 8,8%;
atkritumu savākšana — par 6,7%;
elektroenerģija — par 3,2%.

Šīs izmaksas skar gan mājsaimniecības, gan komercplatību lietotājus. Uzņēmuma faktiskās izmaksas būs atkarīgas no noslēgtajiem enerģijas līgumiem, telpu nomas noteikumiem, patēriņa un pakalpojumu sniedzēju tarifiem.

Vai visa pārtika kļuvusi par 4% lētāka?

Nē. Par 4,0% samazinājās visas pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupas vidējais cenu līmenis. Atsevišķu produktu cenu izmaiņas bija ļoti atšķirīgas.

Gada laikā lētāki kļuva, piemēram:

sviests — par 23,2%;
augu eļļas — par 17,4%;
kartupeļi — par 16,4%;
vājpiens — par 14,4%;
siers — par 8,3%;
olas — par 7,0%;
maize — par 6,3%.

Vienlaikus svaigi vai atdzesēti augļu dārzeņi sadārdzinājās par 7,8%, svaigas vai saldētas zivis par 8,4%, bet žāvētas, sālītas vai kūpinātas zivis — par 30,8%.

Tādēļ konkrēta uzņēmuma pārtikas izmaksas var neatbilst kopējās grupas vidējam rādītājam.

Kuras pakalpojumu nozares izjūt īpašu cenu spiedienu?

Inflācijas struktūra liecina, ka cenu spiediens nav ierobežots tikai ar enerģiju:

restorānu un izmitināšanas pakalpojumi sadārdzinājās par 7,6%;
apdrošināšanas un finanšu pakalpojumi — par 6,8%;
atpūta, sports un kultūra — par 6,5%;
personiskā aprūpe un dažādi pakalpojumi — par 5,1%;
veselības aprūpe — par 4,2%.

Uzņēmumiem tas var nozīmēt augstākas komandējumu, apdrošināšanas, darbinieku veselības, ārpakalpojumu un klientu apkalpošanas izmaksas.

Ko 3,2% inflācija nozīmē Latvijas uzņēmumiem?

Galvenais risks ir nevienmērīga pašizmaksas palielināšanās. Uzņēmums var iegūt no zemākām atsevišķu izejvielu cenām, bet vienlaikus daudz vairāk maksāt par degvielu, siltumu, elektroenerģiju, transportu un pakalpojumiem.

Īpaši pakļauti ir uzņēmumi, kuriem:

ir liels automašīnu vai tehnikas parks;
nepieciešami regulāri kravu pārvadājumi;
enerģija veido būtisku pašizmaksas daļu;
noslēgti ilgtermiņa līgumi bez cenas pārskatīšanas mehānisma;
ir zema peļņas marža un ierobežota iespēja paaugstināt cenas.

Vai Latvijas inflācija ietekmēs ECB 10. septembra lēmumu?

ECB Padomes monetārās politikas sanāksme notiek 2026. gada 9. un 10. septembrī, bet lēmums un preses konference paredzēti 10. septembrī.

Latvijas inflācijas kāpums ir būtisks vietējās ekonomikas signāls, taču tas pats par sevi nenosaka ECB procentu likmju lēmumu. ECB vērtē visas eirozonas inflāciju, tās prognozes, algu dinamiku, ekonomikas izaugsmi un monetārās politikas ietekmi.

Turklāt Latvijas CSP publicētais 3,2% rādītājs ir nacionālais patēriņa cenu indekss. ECB mērķa izvērtēšanā izmanto eirozonas saskaņoto patēriņa cenu indeksu jeb SPCI. Abi rādītāji ir saistīti, bet metodoloģiski nav pilnīgi identiski.

Tādēļ no Latvijas augusta datiem vien nevar secināt, ka ECB noteikti paaugstinās, samazinās vai saglabās procentu likmes.

Ko uzņēmumam pārbaudīt savā budžetā?

Atjaunot degvielas scenāriju. Aprēķināt izmaksas, ja pašreizējās cenas saglabājas vai palielinās vēl par 5–10%.
Pārbaudīt enerģijas līgumus. Noskaidrot cenu fiksācijas termiņus un nākamo tarifa pārskatīšanas datumu.
Pārrēķināt produktu pašizmaksu. Atsevišķi nodalīt transportu, enerģiju, izejvielas un ārpakalpojumus.
Izvērtēt cenu indeksācijas noteikumus. Ilgtermiņa līgumos jābūt saprotamam izmaksu izmaiņu mehānismam.
Pārbaudīt naudas plūsmu. Lielāka apgrozāmo līdzekļu nepieciešamība var rasties pat tad, ja pārdošanas apjoms nemainās.
Neskatīties tikai uz kopējo inflāciju. Uzņēmumam jāveido savs izmaksu grozs atbilstoši faktiskajam patēriņam.

Ko šie dati nozīmē investoriem?

Augstāka inflācija var samazināt fiksēta ienākuma ieguldījumu reālo atdevi un ietekmēt gaidas par procentu likmēm. Vienlaikus viens Latvijas mēneša rādītājs nav pietiekams pamats lēmumam par akciju, obligāciju vai nekustamā īpašuma iegādi.

Investoram jāvērtē eirozonas inflācija, ECB komunikācija, tirgus procentu likmes, uzņēmumu spēja pārnest izmaksas uz klientiem un konkrētā ieguldījuma riski.

Biežākie jautājumi

Kāda bija Latvijas inflācija 2026. gada augustā?

Gada inflācija bija 3,2%, bet salīdzinājumā ar jūliju patēriņa cenas pieauga par 0,3%.

Kāpēc inflācija pieauga no 2,6% līdz 3,2%?

Galvenais cenu spiediens nāca no transporta un degvielas, kā arī mājokļa un enerģijas izmaksām. Inflāciju palielināja arī vairāku pakalpojumu sadārdzinājums.

Vai pārtika tiešām kļuva par 4% lētāka?

Jā. Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupas vidējais cenu līmenis bija par 4,0% zemāks nekā 2025. gada augustā. Tas nenozīmē, ka lētāks kļuva katrs produkts.

Cik daudz gada laikā sadārdzinājās degviela?

Degvielas cenas pieauga vidēji par 22,1%, tostarp dīzeļdegviela par 24,5% un benzīns par 18,3%.

Vai ECB Latvijas inflācijas dēļ paaugstinās procentu likmes?

To nevar secināt no Latvijas datiem vien. ECB lēmums balstās uz visas eirozonas inflāciju, prognozēm, algu dinamiku, ekonomikas izaugsmi un citiem rādītājiem.

Informācija aktualizēta 2026. gada 9. septembrī. ECB 10. septembra monetārās politikas lēmums raksta sagatavošanas brīdī vēl nebija publicēts.