Lauksaimnieki brīdina par €650 miljonu samazinājumu — ko nozīmē ES budžeta piedāvājums Latvijai?

Latvijas lauksaimniecības atbalsts pēc 2027. gada vēl ir sarunu jautājums. Eiropas Komisijas priekšlikumā noteiktais rezervējamais minimums nav galīgā summa, kuru saņems nozare. Nav arī pieņemts vienāds maksājumu samazinājums katrai saimniecībai.

Latvijas Radio 15. oktobrī vēstīja par aptuveni €650 miljonu jeb 20% samazinājuma risku. Zemkopības ministrs Uldis Augulis tiešmaksājumu izlīdzināšanai lēsa papildu €1,6 miljardu nepieciešamību visam periodam.

Ko tieši nozīmē rezervētie €2,62 miljardi?

Komisijas publicētajā valstu sadalījumā Latvijai 2028.–2034. gadam norādīti €2 620 796 000 tekošajās cenās. Tas ir piedāvātais aizsargātais minimums lauksaimnieku ienākumu atbalstam. Sadales aprēķins balstās katras valsts īpatsvarā 2027. gada Kopējās lauksaimniecības politikas finansējumā.

Jēdziens “ienākumu atbalsts” ir plašāks par maksājumu par hektāru: Komisija tajā ietver arī ieguldījumus saimniecībās, agrovides pasākumus un atbalstu mazajiem un jaunajiem lauksaimniekiem. Tādēļ kopējās aploksnes izmaiņu procentu nevar automātiski pārvērst konkrētas saimniecības nākamajā maksājuma likmē.

Kāpēc minimums nav viss iespējamais finansējums?

Dalībvalstis varētu palielināt atbalstu no partnerības plānu līdzekļiem. Latvijai tas negarantē konkrētu papildinājumu.

Komisija piedāvā no 2028. gada agrāk izmantot vidustermiņa pārskatam paredzētos €45 miljardus visā ES; laukiem — vismaz 10% plānu resursu ārpus rezervētajām summām. Gala nosacījumi vēl jāsaskaņo.

Zemkopības ministrija jau 2026. gada februārī norādīja uz citu problēmu: tiešmaksājumu izlīdzināšanas elements aprēķinu formulā nenodrošina vajadzīgo papildinājumu, ja valsts kopējam finansējumam piemēro ierobežojumu. Tātad sarunās nozīmīgs ir gan kopapjoms, gan tā sadales mehānisms.

16. oktobra Eiropadomes secinājumi apliecina, ka budžeta sarunas turpinās.

Kā salīdzināt summas bez maldinoša secinājuma?

Finansējuma salīdzinājumā jābūt vienādam gadu skaitam, cenu bāzei un atbalsta tvērumam. Jānošķir ES finansējums no Latvijas līdzfinansējuma, garantētais minimums no iespējamām piemaksām un tiešmaksājumi no pārējiem lauku attīstības pasākumiem. Citādi divas pareizas summas var radīt nepareizu secinājumu par konkrētās saimniecības ieņēmumiem.

Ko saimniecībai darīt jau tagad?

Praktisks secinājums uzņēmuma plānošanai: gaidāmās subsīdijas investīciju projektā jānodala pēc to noteiktības, nevis jāpieņem viens optimistisks skaitlis visam aizdevuma termiņam.

Naudas plūsmā atsevišķi uzrādīt pašreizējiem nosacījumiem atbilstošo atbalstu un pieņēmumus periodam pēc 2027. gada.
Pārbaudīt, vai tehnika, būvniecība vai zemes iegāde atmaksājas arī ar mazāku atbalstu un augstākām ražošanas izmaksām.
Plānot vairākus finansējuma scenārijus, neuzskatot nevienu diskusijā minētu procentu par jau noteiktu individuālo samazinājumu.
Sekot galīgajai ES vienošanās paketei un Latvijas atbalsta nosacījumiem, pirms iespējamās piemaksas iekļaut naudas plūsmas pamatprognozē.

Uzņēmējam būtiska būs atbilde uz trim jautājumiem: cik finansējuma Latvijai patiešām rezervēs, kā to sadalīs un kādas prasības būs jāizpilda saņēmējam. Pašreizējais priekšlikums vēl nesniedz galīgo atbildi uz visiem trim.

Oficiālie informācijas avoti

Papildu ziņu avots

Latvijas Radio: lauksaimnieku un ministra vērtējums, 15.10.2026.