Pasaules finanšu tirgi jauno nedēļu sākuši ar neparastu kombināciju: naftas cena krīt, zelts turpina kāpt, bet ASV dolārs saglabājas vājš. 24. augusta rītā Brent jēlnafta samazinājās par aptuveni 1,4% līdz 93,07 ASV dolāriem par barelu, bet WTI – par 1,6% līdz 85,64 dolāriem.
Vienlaikus zelts sasniedza augstāko cenu vairāk nekā trīs mēnešos – ap 4644 ASV dolāriem par unci. Investori šobrīd gaida jaunās ASV sankcijas pret Irānu, ASV inflācijas datus un Fed priekšsēdētāja Kevina Vorša runu Džeksonholā.
Kāpēc nafta šorīt krīt?
Naftas kritums pašlaik vairāk izskatās pēc peļņas fiksēšanas pēc iepriekšējās nedēļas straujā kāpuma, nevis pēc ģeopolitiskā riska pazušanas. Brent iepriekšējā nedēļā bija pieaugusi par aptuveni 6,6%.
Tirgus gaida detaļas par jaunajām ASV ekonomiskajām sankcijām pret Irānu. Joprojām būtisks risks ir Hormuza šaurums un iespējamie traucējumi Persijas līča naftas eksportam.
Kāpēc zelts turpina kāpt?
Zeltu vienlaikus atbalsta vairāki faktori – ģeopolitiskā nenoteiktība, bažas par ASV valsts parādu un vājāks dolārs. Dolāra kritums padara zeltu lētāku investoriem, kuri izmanto citas valūtas.
Zelta cena augustā jau ir pieaugusi ļoti strauji, tādēļ tirgus tagad īpaši uzmanīgi vēros ASV inflācijas datus un Fed turpmāko nostāju.
Kāpēc dolārs vājinās?
ASV dolārs atrodas pie vairāku mēnešu zemākajiem līmeņiem. Tirgus bažas saistītas ar augošo ASV valsts parādu un Valsts kases lēmumu palielināt ilgtermiņa obligāciju atpirkšanu.
Eiro šorīt turējās ap 1,1680 dolāriem. Vājāks dolārs Eiropas uzņēmumiem var samazināt dolāros importētu preču izmaksas, taču vienlaikus tas var pasliktināt konkurētspēju eksportētājiem, kuri ieņēmumus gūst ASV dolāros.
Ko šīs kustības nozīmē Latvijas uzņēmumiem?
- Nafta: ietekmē degvielas, transporta, loģistikas un ražošanas izmaksas.
- Dolārs: maina ASV un citās dolāra valūtās iepirkto preču un izejvielu cenu eiro izteiksmē.
- Fed: ASV procentu likmju politika ietekmē obligāciju tirgus, globālās finansēšanas izmaksas un arī ECB rīcības iespējas.
- Zelts: tā kāpums bieži signalizē par pieaugošu pieprasījumu pēc aizsardzības pret ekonomisko un politisko nenoteiktību.
Šorīt būtiskākais nav viena aktīva cenas kustība, bet kombinācija: enerģija kļūst lētāka, dolārs vājinās, bet drošā patvēruma aktīvs zelts sasniedz jaunus lokālos maksimumus.
Ko tirgus gaida tālāk?
Šonedēļ uzmanības centrā būs ASV inflācijas PCE dati un Fed priekšsēdētāja Kevina Vorša uzstāšanās Džeksonholā. Tie var mainīt tirgus gaidas par turpmāko procentu likmju virzienu un izraisīt jaunas kustības valūtās, obligācijās, akcijās un zeltā.
Rakstam ir informatīvs raksturs un tas nav individuāls ieguldījumu ieteikums. Tirgus cenas atspoguļo situāciju 2026. gada 24. augusta rītā un var strauji mainīties.
Komentāri
Vēl nav neviena komentāra. Jūsu komentārs varētu būt pirmais!
Pievienot komentāru