Saūda Arābijai var būt atlikušas tikai 5–7 dienas, lai ar Janbu ostā pieejamajiem naftas krājumiem saglabātu pašreizējo eksporta apjomu. Ja pēc dronu uzbrukuma apturētais East–West cauruļvads laikus neatsāks darbu, no pasaules tirgus var pazust līdz četriem miljoniem barelu dienā jeb aptuveni 4% globālā naftas piedāvājuma.
Šīs nav aplēses par visām Saūda Arābijas naftas rezervēm. Reuters aptaujātie nozares avoti runā par krājumiem Janbu ostā pie Sarkanās jūras, no kuras pēdējos mēnešos tika eksportēta liela daļa cauruļvadā piegādātās naftas.
Papildu krājumi atrodas arī Ēģiptes ostās Ain Suhnā pie Sarkanās jūras un Sidi Kerirā pie Vidusjūras. Tomēr nozares avoti brīdina, ka šīs rezerves nav pilnas un bez naftas plūsmas atjaunošanas pa East–West cauruļvadu tās var tikai īslaicīgi aizkavēt būtisku eksporta kritumu.
Kādēļ nākamās 5–7 dienas ir kritiskas?
East–West cauruļvads šķērso Arābijas pussalu un savieno Saūda Arābijas austrumu naftas ieguves reģionus ar Janbu ostu. Tas ļauj nogādāt naftu Sarkanajā jūrā, apejot Hormuza šaurumu.
Pēdējos sešos mēnešos cauruļvads palīdzēja Saūda Arābijai novirzīt aptuveni četrus miljonus barelu dienā uz Janbu. Atsevišķos periodos transportētais apjoms tika lēsts pat 4–5 miljonu barelu dienā robežās.
Pēc dronu uzbrukuma cauruļvads tika apturēts. Saūda Arābija nav publiskojusi precīzu remonta termiņu vai pilnu bojājumu apmēru. Reuters avotu aplēses būtiski atšķiras:
- daļa avotu pieļauj, ka darbību varētu daļēji atjaunot remonta laikā;
- optimistiskā scenārijā remonts varētu būt pabeidzams salīdzinoši ātri;
- piesardzīgākā aplēse paredz pat piecas līdz sešas nedēļas ilgu remontu.
Tādēļ 5–7 dienas nav automātisks datums, kurā Saūda Arābijas eksports apstāsies. Tas ir periods, kurā Janbu pašreizējie krājumi var nosegt līdzšinējo eksporta tempu. Ja cauruļvads šajā laikā netiks vismaz daļēji iedarbināts, būs jāsamazina eksports, jāizmanto citi krājumi vai jāatrod ierobežotas alternatīvas piegādes iespējas.
Cik daudz naftas var pazust no pasaules tirgus?
Reuters avoti norāda, ka cauruļvada dīkstāve apdraud līdz četriem miljoniem barelu dienā jeb aptuveni 4% no pasaules naftas piedāvājuma.
Šis skaitlis raksturo apdraudēto plūsmu, nevis jau apstiprinātu un pilnībā realizējušos piedāvājuma kritumu. Faktiskais iztrūkums būs atkarīgs no:
- cauruļvada remonta ilguma;
- iespējas daļēji atsākt naftas pārsūknēšanu;
- krājumu apjoma Janbu un Ēģiptes ostās;
- iespējas daļu eksporta novirzīt caur Hormuza šaurumu;
- tankkuģu, apdrošināšanas un ostu infrastruktūras pieejamības.
Situāciju padara nopietnāku fakts, ka Saūda Arābijas naftas ieguve jau ir būtiski samazinājusies. Valsts OPEC ziņoja, ka ieguve augustā bija sarukusi līdz 6,2 miljoniem barelu dienā salīdzinājumā ar 10,9 miljoniem barelu februārī pirms kara sākuma.
Kas pašlaik notiek Hormuza šaurumā?
Kuģu izsekošanas provizoriskie dati liecina, ka nedēļas nogalē preču kuģu tranzīts caur Hormuza šaurumu saruka līdz viencipara skaitam dienā, kamēr iepriekšējo desmit dienu vidējais rādītājs bija 14 kuģi dienā.
Nedēļas nogalē no Persijas līča caur šaurumu izbrauca tikai četri izsekotie kuģi, bet līcī iebrauca desmit. Šajos datos nav iekļauti kuģi, kuri drošības apsvērumu dēļ varēja izslēgt automātiskās identifikācijas sistēmas raidītājus.
Pirms kara sākuma 2026. gada 28. februārī Hormuza šaurumu dienā parasti šķērsoja aptuveni 125 lieli komerciālie kuģi. Tie pārvadāja ne tikai naftu, bet arī sašķidrināto dabasgāzi, ķīmiskās vielas, mēslojumu, metālus, graudus un citas preces.
Tādēļ East–West cauruļvada apturēšana ir sevišķi bīstama: Saūda Arābija nevar vienkārši visu Janbu virzienā transportēto naftu nekavējoties novirzīt atpakaļ uz jau tā ierobežoto Hormuza maršrutu.
Kādēļ tankkuģu pārvadājumi sasnieguši rekordaugstas izmaksas?
Reuters ziņo, ka tankkuģu frakta likmes iepriekšējā nedēļā sasniedza rekordaugstu līmeni. Pārvadājumu sadārdzinājumu veido vairāki vienlaicīgi faktori:
- augstas kara riska apdrošināšanas prēmijas;
- ierobežots kuģu skaits, kuru īpašnieki ir gatavi doties bīstamajos maršrutos;
- kuģu un apkalpju drošības risks;
- kuģu degvielas jeb bunkurdegvielas deficīts;
- garāki alternatīvie maršruti;
- iespējamie reisu kavējumi un dīkstāve.
Kuģi joprojām var izmantot Suecas kanālu vai apbraukt Āfriku, taču atsevišķos maršrutos šāda izvēle var pagarināt ceļu uz Āzijas tirgiem par aptuveni 22 dienām. Tas palielina kuģa nomas, degvielas, apkalpes un apdrošināšanas izmaksas.
Tādēļ uzņēmumiem svarīga ir ne tikai jēlnaftas cena. Pat tad, ja tirgū izdodas atrast nepieciešamo naftas apjomu, tās fiziska nogādāšana līdz pārstrādes rūpnīcai kļūst dārgāka.
Kādēļ Brent cena pieaugusi līdz aptuveni 108 dolāriem?
2026. gada 14. septembra rītā Brent jēlnaftas cena pieauga par aptuveni 3% līdz 107,81 ASV dolāram par barelu, bet ASV WTI naftas cena sasniedza 102,94 dolārus.
Cenā vienlaikus tiek iekļauti vairāki riski:
- East–West cauruļvada nenoteiktais remonta termiņš;
- strauji sarukusī kuģu kustība Hormuza šaurumā;
- uzbrukumi kuģiem un enerģētikas infrastruktūrai;
- Houthi spēku radītais risks Bab el Mandeba šaurumā;
- rekordaugstās tankkuģu pārvadājumu izmaksas;
- ierobežotās iespējas ātri aizvietot trūkstošās piegādes.
Pat ātra cauruļvada darbības atjaunošana neatrisinātu visas problēmas, jo kuģošanas, apdrošināšanas un reģiona drošības riski saglabātos. Tomēr daļēja vai pilnīga naftas pārsūknēšanas atsākšana būtiski samazinātu tūlītēju eksporta krituma iespēju.
Kā tas var ietekmēt degvielas cenas Latvijā?
Naftas cenas izmaiņas Latvijas degvielas uzpildes stacijās neatspoguļojas vienā un tajā pašā dienā. Vietējo gala cenu ietekmē arī gatavo naftas produktu cenas Eiropā, eiro un ASV dolāra kurss, nodokļi, tirgotāju krājumi, iepirkuma līgumi un konkurence.
Tomēr ilgstoša Brent cenas saglabāšanās virs 100 dolāriem un rekordaugstas transportēšanas izmaksas rada skaidru augšupvērstu spiedienu uz:
- dīzeļdegvielas un benzīna cenām;
- autopārvadājumu un kurjeru tarifiem;
- aviācijas un jūras transporta izmaksām;
- lauksaimniecības un būvniecības pašizmaksu;
- plastmasas, ķīmisko produktu un iepakojuma cenām;
- preču piegādes izmaksām mazumtirdzniecībā.
Kā naftas krīze ietekmē inflāciju un procentu likmes?
Dārgāka enerģija ietekmē ne tikai degvielu. Transporta un ražošanas izmaksas pakāpeniski nonāk pārtikas, preču un pakalpojumu cenās, radot plašāku inflācijas spiedienu.
Reuters 14. septembrī ziņoja, ka tirgi ar 86% varbūtību novērtēja ASV Federālo rezervju sistēmas procentu likmes paaugstināšanu par 25 bāzes punktiem. Eiropas Centrālās bankas Padomes loceklis Mārtiņš Kazāks savukārt norādīja, ka enerģijas izmaksu izraisītās inflācijas dēļ var pieaugt nepieciešamība pēc turpmākas monetārās politikas pastiprināšanas.
Uzņēmumiem tas rada dubultu risku: vienlaikus var pieaugt gan enerģijas un transporta izmaksas, gan aizņēmumu finansēšanas izmaksas.
Ko uzņēmumiem vajadzētu izdarīt tuvāko dienu laikā?
- Aprēķināt uzņēmuma izmaksas pie Brent cenas 110, 120 un 130 dolāru par barelu līmenī.
- Pārbaudīt, cik bieži transporta un piegādes partneri drīkst mainīt tarifus.
- Novērtēt, kuri klientu līgumi ļauj koriģēt cenu energoresursu sadārdzinājuma dēļ.
- Pārskatīt degvielas, izejvielu un kritisko preču krājumus, neveidojot nepamatoti lielus panikas iepirkumus.
- Pārbaudīt naudas plūsmu gadījumam, ja vienlaikus pieaug preču pašizmaksa un finansējuma procentu likmes.
- Sekot ne tikai Brent cenai, bet arī cauruļvada remontam, Janbu eksportam, tankkuģu frakta likmēm un Hormuza kuģu kustībai.
Ko vērot nākamajās 5–7 dienās?
Tirgus virzienu noteiks četri galvenie rādītāji:
- vai Saūda Arābija paziņos konkrētu East–West cauruļvada remonta termiņu;
- vai izdosies daļēji atjaunot naftas pārsūknēšanu pirms pilna remonta pabeigšanas;
- vai Janbu eksporta apjoms sāks samazināties;
- vai kuģu kustība Hormuza un Bab el Mandeba šaurumos turpinās sarukt.
Ja cauruļvada darbība tiks vismaz daļēji atjaunota, tūlītējais četru miljonu barelu risks samazināsies. Ja remonts ieilgs vairākas nedēļas un Hormuza tranzīts neuzlabosies, tirgus var nonākt ievērojami smagākā piegāžu un cenu fāzē.
Biežākie jautājumi
Vai Saūda Arābijai pēc 5–7 dienām beigsies nafta?
Nē. Reuters avotu aplēse attiecas uz Janbu ostā pieejamajiem krājumiem pašreizējā eksporta uzturēšanai, nevis uz visām valsts naftas rezervēm vai naftu atradnēs.
Vai četri miljoni barelu dienā jau ir pazuduši no tirgus?
Nē. Tas ir apdraudētais eksporta apjoms. Faktiskais samazinājums būs atkarīgs no remonta ilguma, krājumiem un iespējām daļēji atjaunot cauruļvada darbu vai izmantot citus maršrutus.
Cik ilgi varētu remontēt East–West cauruļvadu?
Saūda Arābija precīzu termiņu nav publiskojusi. Reuters avoti min gan iespējamu ātrāku un daļēju darbības atsākšanu, gan piesardzīgāko scenāriju — piecas līdz sešas nedēļas.
Vai Hormuza šaurums ir pilnībā slēgts?
Nē, daļa kuģu turpina to šķērsot. Tomēr izsekotā kuģu kustība ir ārkārtīgi zema, un faktiskajā statistikā var nebūt redzami kuģi ar izslēgtiem identifikācijas raidītājiem.
Vai 107,81 dolārs ir pastāvīga Brent cena?
Nē. Tā bija Reuters norādītā tirgus cena 2026. gada 14. septembra rītā. Naftas cena tirdzniecības laikā nepārtraukti mainās.
Informācija aktualizēta 2026. gada 14. septembrī. Raksts ir informatīvs un nav individuāls ieguldījumu ieteikums. Situācija un tirgus cenas var strauji mainīties.
Komentāri
Vēl nav neviena komentāra. Jūsu komentārs varētu būt pirmais!
Pievienot komentāru