Vai tavam uzņēmumam vēl būs jāgatavo ESG jeb ilgtspējas ziņojums?

Ja Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi tiks pieņemti, obligāts ilgtspējas ziņojums turpmāk būtu jāgatavo tikai uzņēmumiem, kuri vienlaikus pārsniedz divus sliekšņus: neto apgrozījums ir lielāks par €450 miljoniem un vidējais darbinieku skaits pārskata gadā pārsniedz 1000.

Uzņēmējdarbībā šo dokumentu bieži sauc par ESG ziņojumu, taču Latvijas tiesību aktos izmantotais juridiskais termins ir “ilgtspējas ziņojums”.

Šobrīd piedāvātie sliekšņi vēl nav spēkā. Likumprojekta publiskā apspriešana turpinās līdz 2026. gada 14. septembrim, tādēļ uzņēmumiem nevajadzētu pārtraukt pašreizējo ziņošanas sagatavošanu, pirms nav pieņemts un publicēts galīgais regulējums.

Kā pārbaudīt, vai uzņēmumam būtu jāgatavo ilgtspējas ziņojums?

Saskaņā ar piedāvāto regulējumu uzņēmumam būtu jāpārbauda abi kritēriji:

vai neto apgrozījums bilances datumā pārsniedz €450 miljonus;
vai vidējais darbinieku skaits pārskata gadā pārsniedz 1000.

Abiem nosacījumiem jāizpildās vienlaikus. Ja uzņēmums pārsniegtu tikai vienu no tiem, pēc piedāvātā testa obligātais ziņošanas pienākums neiestātos.

Likumprojektā izmantots vārds “pārsniedz”. Tādēļ tieši €450 miljonu apgrozījums vai tieši 1000 darbinieku attiecīgo slieksni vēl nepārsniegtu.

Vienkāršoti piemēri

€600 miljonu neto apgrozījums un 900 darbinieku – abi nosacījumi neizpildās;
€430 miljonu neto apgrozījums un 1500 darbinieku – abi nosacījumi neizpildās;
€451 miljona neto apgrozījums un 1001 darbinieks – abi sliekšņi ir pārsniegti;
€450 miljonu neto apgrozījums un 1200 darbinieku – apgrozījuma slieksnis nav pārsniegts.

Šie ir vienkāršoti piemēri. Koncerna mātes sabiedrībai būtu jāvērtē konsolidētais neto apgrozījums un vidējais darbinieku skaits grupā. Atbrīvojumi, trešo valstu sabiedrību struktūras un citi īpašie gadījumi jāvērtē atsevišķi.

Kāpēc ilgtspējas ziņošanas tvērums tiek samazināts?

Latvija iepriekš pārņēma Eiropas Savienības Korporatīvās ilgtspējas ziņu sniegšanas direktīvas prasības, paredzot pakāpeniski paplašināt obligātās ziņošanas tvērumu.

Tagad Latvijas regulējumu paredzēts saskaņot ar jaunajām Eiropas Savienības prasībām, kas ietvertas Direktīvā (ES) 2026/470. Izmaiņu mērķis ir samazināt administratīvo slogu un obligāto ziņošanu koncentrēt uz lielākajiem uzņēmumiem un uzņēmumu grupām.

Likumprojekta anotācijā, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta datiem par 2024. un 2025. pārskata gadu, norādīts, ka abiem jaunajiem kritērijiem Latvijā varētu atbilst aptuveni desmit sabiedrības. Konkrēts šo uzņēmumu saraksts nav publicēts.

Kas mainītos būtisku nemateriālo resursu atklāšanā?

Tos pašus divus sliekšņus paredzēts piemērot pienākumam vadības ziņojumā sniegt informāciju par būtiskiem nemateriālajiem resursiem.

Uzņēmumam, kas pārsniegtu abus sliekšņus, būtu jāpaskaidro, kā tā darbības modelis ir atkarīgs no šiem resursiem un kā tie veicina uzņēmuma vērtības radīšanu.

Atkarībā no uzņēmuma darbības modeļa tie var būt, piemēram, darbinieku zināšanas, intelektuālais īpašums, tehnoloģijas, reputācija, klientu attiecības vai citi resursi bez fiziskas formas. Katram uzņēmumam to būtiskums jānosaka individuāli.

Vai ārpus obligātā tvēruma varēs ziņot brīvprātīgi?

Jā. Uzņēmumi, kuriem vairs nebūtu obligāti jāsagatavo ilgtspējas ziņojums, varētu turpināt sniegt ilgtspējas informāciju, izmantojot Eiropas Komisijas noteiktos brīvprātīgās ziņošanas standartus.

Ja uzņēmums šos standartus izmantotu, vadības ziņojumā būtu jānorāda, ka ilgtspējas informācija ir sagatavota brīvprātīgi, piemērojot attiecīgos standartus.

Atbrīvojums no likumā noteiktā pienākuma nenozīmē, ka uzņēmumam vairs nekad neprasīs ESG informāciju. To var turpināt pieprasīt bankas, investori, apdrošinātāji, lielie klienti, iepirkumu rīkotāji vai sadarbības partneri piegādes ķēdē.

Vai uzņēmums jau tagad drīkst pārtraukt ziņojuma sagatavošanu?

Nē, tikai uz šīs publikācijas pamata to darīt nevajadzētu. Finanšu ministrija ir publicējusi likumprojektu, nevis jau spēkā stājušos likumu.

Vēl jānoslēdzas publiskajai apspriešanai, likumprojekts jāvirza tālāk un jāpieņem galīgajā redakcijā. Pašlaik nav pamata droši apgalvot, ar kuru pārskata gadu jaunie sliekšņi tiks piemēroti katrai uzņēmumu grupai.

Ko tagad darīt finanšu vadītājam, grāmatvedim vai revidentam?

Aprēķināt abus rādītājus, izmantojot pēdējā noslēgtā pārskata datus un uzņēmuma aktuālo prognozi.
Koncerna gadījumā pārbaudīt arī konsolidēto apgrozījumu un vidējo darbinieku skaitu grupā.
Dokumentēt aprēķinu metodiku un izmantotos datu avotus.
Nepārtraukt iesāktos datu apkopošanas, ziņojuma sagatavošanas vai apliecinājuma procesus tikai likumprojekta dēļ.
Noskaidrot, kādu ESG informāciju turpinās prasīt bankas, klienti, investori un mātes sabiedrība.
Izvērtēt, vai uzņēmumam būtu lietderīgi izmantot brīvprātīgās ziņošanas standartus.
Sekot galīgajai likuma redakcijai, spēkā stāšanās datumam un pārejas noteikumiem.

Kā piedalīties publiskajā apspriešanā?

Uzņēmumi, profesionālās organizācijas, grāmatveži, revidenti un citi interesenti līdz 2026. gada 14. septembrim var iepazīties ar projektu un iesniegt viedokli Tiesību aktu projektu portālā.

Praktiski nozīmīgi apspriežamie jautājumi ir sliekšņu aprēķināšana uzņēmumu grupās, jaunās kārtības pirmais piemērošanas gads, pārejas periods un brīvprātīgo standartu izmantošana.

Biežākie jautājumi

Vai pietiks pārsniegt tikai vienu slieksni?

Nē. Piedāvātajā redakcijā apgrozījuma un darbinieku skaita kritērijiem jāizpildās vienlaikus.

Vai uzņēmums ar tieši 1000 darbiniekiem ietilptu jaunajā tvērumā?

Ne pēc darbinieku skaita kritērija. Likumprojekts paredz, ka vidējam darbinieku skaitam jāpārsniedz 1000.

Vai €450 miljonu apgrozījums sasniedz piedāvāto slieksni?

Nē. Piedāvātais formulējums paredz neto apgrozījumu, kas pārsniedz €450 miljonus.

Vai tie paši sliekšņi attiektos uz koncerniem?

Jā. Koncernu mātes sabiedrībām paredzēts piemērot tādus pašus sliekšņus, vērtējot grupas konsolidētos rādītājus.

Vai jaunie sliekšņi jau ir spēkā?

Nē. Tie ir ietverti likumprojektā, kura publiskā apspriešana turpinās līdz 2026. gada 14. septembrim.

Informācija aktualizēta 2026. gada 5. septembrī. Likumprojekta redakcija tā izskatīšanas laikā vēl var mainīties.