CBAM var aptvert simtiem gatavo produktu: ko paplašināšana nozīmēs Latvijas importētājiem?

Eiropas Savienības oglekļa ievedkorekcijas mehānisms jeb CBAM var tikt paplašināts no pamatmateriāliem uz simtiem gatavo un daļēji pārstrādāto produktu ar lielu tērauda vai alumīnija saturu. Eiropas Komisijas sākotnējais priekšlikums paredz aptuveni 180 papildu pakārtotos produktus, bet Eiropas Parlamenta Vides komitejas pozīcija ir ievērojami plašāka un dažādās analīzēs tiek raksturota kā aptuveni 457 produktu kodu tvērums.

Eiropas Parlamenta plenārsēdes debates notiek 2026. gada 14. septembrī, bet balsojums paredzēts 15. septembrī. Balsojumā tiks noteikta Parlamenta pozīcija turpmākajām sarunām ar ES Padomi. Tas vēl nebūs galīgais regulējums un nenozīmēs, ka visi piedāvātie produkti nekavējoties kļūs par CBAM precēm.

Kas ir CBAM un uz kurām precēm tas pašlaik attiecas?

CBAM ir ES mehānisms, kura mērķis ir importētām oglekļietilpīgām precēm piemērot oglekļa izmaksas, kas būtu salīdzināmas ar ES ražotāju izmaksām emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā.

Pašreizējais CBAM galvenokārt aptver noteiktas preces sešās nozarēs:

cementu;
dzelzi un tēraudu;
alumīniju;
mēslošanas līdzekļus;
elektroenerģiju;
ūdeņradi.

Tomēr regulējuma piemērošanu nenosaka tikai vispārīgs preces nosaukums vai tās materiāls. Izšķiroša ir konkrētā preces klasifikācija pēc kombinētās nomenklatūras jeb KN koda un regulas pielikumiem.

Kādēļ Eiropas Komisija vēlas paplašināt CBAM?

Pašreizējā sistēma galvenokārt aptver pamatmateriālus. Tas rada risku, ka daļa ražošanas var tikt pārvietota ārpus ES un pamatmateriālu vietā Eiropā tiek ievests jau gatavs izstrādājums.

Piemēram, CBAM var attiekties uz importētu tērauda materiālu, bet ne uz ārpus ES izgatavotu iekārtu vai sadzīves priekšmetu, kurā izmantots tas pats tērauds. Šādā situācijā ES ražotājam joprojām būtu jāsedz Eiropas oglekļa izmaksas, kamēr ārvalstu gatavās preces ražotājs varētu no tām izvairīties.

Paplašināšanas mērķis ir mazināt šādu oglekļa emisiju pārvirzes risku un novērst noteikumu apiešanu ar nelielu preču pārstrādi, montāžu vai muitas klasifikācijas maiņu ārpus ES.

Kā atšķiras Komisijas un Eiropas Parlamenta piedāvājumi?

Eiropas Komisijas priekšlikums paredz no 2028. gada CBAM tvērumam pievienot aptuveni 180 pakārtotos produktus ar lielu tērauda vai alumīnija īpatsvaru. Komisijas vērtējumā aptuveni 94% no tiem būtu starppatēriņa rūpniecības preces un tikai neliela daļa — mājsaimniecību preces.

Starp iespējamajiem produktiem minēti:

metāla savienojumi un stiprinājumi;
stieples un atsperes;
metāla cilindri un tvertnes;
rūpnieciskie radiatori;
liešanas un citas specializētās iekārtas;
citi tērauda un alumīnija ietilpīgi izstrādājumi.

Eiropas Parlamenta Vides komitejas pozīcija paredz plašāku produktu loku. Specializētās regulējuma analīzēs tas tiek skaitīts kā aptuveni 457 produktu kodi, tostarp atsevišķi:

saules paneļi;
siltumsūkņi;
virtuves un mājsaimniecības metāla izstrādājumi;
elektromotoru komponentes;
iekārtu un mašīnu detaļas;
citi gatavie tērauda un alumīnija produkti.

Gala saraksts vēl nav apstiprināts. Produktu skaits un konkrētie KN kodi var mainīties sarunās starp Parlamentu, Padomi un Komisiju.

Vai jaunās prasības stāsies spēkā jau pēc Parlamenta balsojuma?

Nē. Parlamenta balsojums nosaka tā sarunu pozīciju par Komisijas priekšlikumu. Tā kā tiek izmantota parastā likumdošanas procedūra, pēc tam jāpanāk vienošanās ar ES Padomi.

Ja institūciju pozīcijas atšķirsies, tiks meklēts kompromiss par:

gala produktu un KN kodu sarakstu;
prasību piemērošanas sākuma datumu;
emisiju aprēķina metodiku;
pretapiešanas noteikumiem;
izņēmumiem un administratīvā sloga mazināšanu;
saistību ar ES emisijas kvotu sistēmu.

Komisijas priekšlikumā paplašināto produktu iekļaušana paredzēta no 2028. gada, taču gala termiņš būs zināms tikai pēc likumdošanas procesa pabeigšanas.

Kurus Latvijas uzņēmumus paplašinājums var skart?

Galvenais riska kritērijs nav uzņēmuma nozare vai izmērs, bet gan tas, vai uzņēmums no valstīm ārpus ES importē preces ar kādu no gala regulā iekļautajiem KN kodiem.

Potenciāli skartas var būt Latvijas sabiedrības, kas importē:

ražošanas iekārtas un to detaļas;
būvniecības metāla izstrādājumus;
stiprinājumus, stieples, atsperes un furnitūru;
alumīnija vai tērauda tvertnes un cilindrus;
siltumapgādes un ventilācijas iekārtas;
elektromotoru un mašīnbūves komponentes;
atsevišķas atjaunīgās enerģijas iekārtas;
metāla mājsaimniecības un virtuves preces.

Regulējums var skart arī uzņēmumu, kas preci pats neražo un tikai izplata Latvijā, ja tieši šis uzņēmums muitas dokumentos darbojas kā importētājs.

Kādi jauni pienākumi var rasties importētājiem?

Ja preces KN kods tiks iekļauts paplašinātajā CBAM tvērumā, importētājam var būt nepieciešams:

noteikt importētās preces un tās ievadresursu iestrādātās emisijas;
iegūt datus no ražotāja vai piegādātāja ārpus ES;
pārbaudīt datu pilnīgumu un atbilstību ES metodikai;
uzturēt informāciju par preces izcelsmi, ražotni un izmantotajiem materiāliem;
aprēķināt ārvalstī jau samaksāto oglekļa cenu, ja tāda ir;
iesniegt noteiktās CBAM deklarācijas;
iegādāties un nodot atbilstošu CBAM sertifikātu skaitu;
saglabāt aprēķinus un pierādījumus iespējamai pārbaudei.

Sarežģītākais jautājums gatavajiem produktiem var būt nevis pats sertifikātu pirkums, bet uzticamu emisiju datu iegūšana par preces sastāvā izmantoto tēraudu vai alumīniju.

Kā paplašinājums var ietekmēt cenas?

Importētājam var rasties trīs galvenās izmaksu grupas:

CBAM sertifikātu izmaksas;
emisiju datu iegūšanas, aprēķināšanas un pārbaudes izmaksas;
iekšējo sistēmu, muitas klasifikācijas un atbilstības procesa izmaksas.

Piegādātājs, kurš nevar nodrošināt pietiekami kvalitatīvus faktiskos emisiju datus, var kļūt dārgāks vai riskantāks par konkurentu ar caurskatāmu ražošanu. Ja būs jāizmanto ES noteiktās noklusējuma vērtības, aprēķinātā emisiju intensitāte var būt augstāka nekā ražotāja faktiskās emisijas.

Izmaksas var nonākt iekārtu, būvmateriālu, enerģētikas tehnoloģiju un patēriņa preču gala cenās. Tomēr ietekme katram produktam būs atšķirīga un būs atkarīga no metāla īpatsvara, ražošanas emisijām, izcelsmes valsts oglekļa cenas un ES emisijas kvotu cenas.

Kas ir Temporary Decarbonisation Fund?

Vienlaikus ar CBAM paplašināšanu tiek izskatīts pagaidu dekarbonizācijas fonds jeb Temporary Decarbonisation Fund.

CBAM pakāpeniski aizstāj bezmaksas emisijas kvotas attiecīgajiem ES ražotājiem. Tomēr CBAM aizsargā galvenokārt ES tirgu: Eiropas ražotāji, eksportējot produkciju uz valstīm bez līdzvērtīgas oglekļa cenas, var nonākt neizdevīgākā situācijā.

Komisijas piedāvātais fonds paredzēts kā pagaidu atbalsta risinājums noteiktiem alumīnija, mēslošanas līdzekļu, dzelzs un tērauda ražotājiem, kā arī atsevišķām citām oglekļa emisiju pārvirzes riskam pakļautām energoietilpīgām nozarēm.

Tas nav paredzēts kā automātiska kompensācija visiem CBAM importētājiem. Fonda galvenais mērķis ir atbalstīt ES ražotāju dekarbonizāciju un konkurētspēju eksporta tirgos.

Ko Latvijas uzņēmumam vajadzētu darīt jau tagad?

Izveidot ārpus ES importēto preču sarakstu ar pilniem KN kodiem.
Atsevišķi identificēt produktus ar lielu tērauda vai alumīnija saturu.
Pārbaudīt, vai izmantotais KN kods atbilst preces faktiskajām īpašībām.
Noskaidrot, vai piegādātājs spēj sniegt ražotnes un emisiju datus ES prasītajā formā.
Līgumos paredzēt piegādātāja pienākumu nodrošināt CBAM datus un atbildēt par nepareizu informāciju.
Aprēķināt iespējamo cenu ietekmi, izmantojot vairākus emisiju un ES kvotu cenas scenārijus.
Sekot gala KN kodu sarakstam, nepaļaujoties tikai uz vispārīgu produkta aprakstu.

Vispirms jāveic preču klasifikācijas un datu pieejamības audits. Uzņēmumam vēl nav pamata pieņemt, ka visi 457 apspriestie produkti noteikti tiks iekļauti gala regulā, taču gaidīt līdz regulējuma pēdējam piemērošanas datumam būtu riskanti.

Biežākie jautājumi

Vai Eiropas Parlaments jau ir apstiprinājis 457 produktus?

Nē. Vides komitejas pozīcija paredz ievērojami plašāku sarakstu, kas analīzēs tiek raksturots kā aptuveni 457 produktu kodi. Plenārsēdes balsojums paredzēts 15. septembrī, un pēc tā vēl būs nepieciešamas sarunas ar ES Padomi.

Vai CBAM paplašinājums stāsies spēkā 2026. gadā?

Komisijas priekšlikums paredz jauno pakārtoto produktu iekļaušanu no 2028. gada. Gala datums un pārejas nosacījumi būs zināmi pēc likumdošanas procesa pabeigšanas.

Vai CBAM attieksies uz ES ražotām precēm?

CBAM piemēro noteiktu preču importam no valstīm ārpus ES. ES ražotājiem oglekļa izmaksas galvenokārt rodas ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā.

Vai pietiek zināt, ka prece ir izgatavota no tērauda?

Nē. Jāpārbauda precīzs KN kods un gala regulas pielikumi. Divām vizuāli līdzīgām precēm var būt atšķirīga muitas klasifikācija un atšķirīgi pienākumi.

Vai Latvijas uzņēmumam dati būs jāprasa Ķīnas vai cita ārvalstu ražotāja rūpnīcai?

Daudzos gadījumos jā. Importētājam būs nepieciešama sadarbība ar piegādātāju un ražotni, lai iegūtu informāciju par ražošanas procesu, izmantotajiem materiāliem un iestrādātajām emisijām.

Informācija aktualizēta 2026. gada 14. septembrī pirms Eiropas Parlamenta balsojuma. Produktu skaits, KN kodi, piemērošanas datumi un pienākumi likumdošanas procesā vēl var mainīties.