Elektroapgādes kompensācija uzņēmumiem: ko patiesībā sedz 72 stundu noteikums?

Uzņēmumiem, kuri nelabvēlīgu laikapstākļu dēļ ilgāk par trim diennaktīm palikuši bez elektrības, turpmāk būs tiesības uz elektroapgādes rēķina samazinājumu. Tomēr jaunais mehānisms ir daudz šaurāks, nekā varētu likt domāt vārds “kompensācija”.

Kas mainās?

Ministru kabinets apstiprinājis principu, kas piemērojams, ja nelabvēlīgu laikapstākļu izraisīts elektroapgādes pārtraukums pārsniedz 72 stundas un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs attiecīgajā reģionā vai visā valstī ir izsludinājis vismaz dzelteno brīdinājumu.

Kārtība attiecas gan uz mājsaimniecībām, gan juridiskām personām, kuru objekti pieslēgti AS “Sadales tīkls”.

Iepriekš kompensācija bija paredzēta par neplānotu pārtraukumu, kas pārsniedza 24 stundas, taču šo principu nepiemēroja vismaz dzeltenā laikapstākļu brīdinājuma laikā. Jaunā 72 stundu robeža aizpilda šo izņēmumu.

Ko uzņēmums faktiski saņems?

Atbilstošajā norēķinu periodā uzņēmumam netiks piemērota sadales sistēmas pakalpojuma maksas fiksētā daļa jeb maksa par pieslēguma nodrošināšanu. Tā ir rēķina korekcija, nevis atsevišķa naudas izmaksa.

Saskaņā ar valdības sniegto informāciju lietotāji operatora sistēmā tiek identificēti automātiski, tādēļ atsevišķs kompensācijas pieteikums nav nepieciešams. Uzņēmumam tomēr ieteicams pārbaudīt nākamo rēķinu un neskaidrību gadījumā sazināties ar sadales sistēmas operatoru.

Ko 72 stundu kompensācija nesedz?

Jaunā kārtība nekompensē uzņēmuma faktiskos saimnieciskās darbības zaudējumus. Tā nesedz:

• zaudēto peļņu un nenotikušus pārdošanas darījumus;
• ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas dīkstāvi;
• sabojātas preces, izejvielas vai pārtikas krājumus;
• ģeneratora nomu, degvielu un citas ārkārtas izmaksas;
• iekārtu bojājumus pēc elektroapgādes traucējumiem.

Uzņēmumam ar lieliem dīkstāves zaudējumiem fiksētās maksas nepiemērošana var būt tikai neliela daļa no faktiskajām izmaksām.

Kas uzņēmumam jādara jau tagad?

1. Dokumentēt elektroapgādes pārtraukuma sākumu, ilgumu un operatora paziņojumus.
2. Saglabāt pierādījumus par sabojātām precēm, dīkstāvi un papildu izdevumiem.
3. Pārbaudīt, vai apdrošināšana sedz uzņēmējdarbības pārtraukumu, preču bojājumus un elektrības padeves traucējumus.
4. Noteikt kritiskās iekārtas un izvērtēt ģeneratora, UPS vai cita rezerves barošanas avota nepieciešamību.
5. Pēc incidenta pārbaudīt rēķinu un pārliecināties, ka fiksētā maksa nav piemērota.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai kompensācija pienākas arī juridiskām personām?

Jā. Valdības apstiprinātais princips attiecas gan uz mājsaimniecībām, gan juridiskām personām.

Vai uzņēmums saņems naudu par zaudēto peļņu?

Nē. Šī kārtība paredz tikai sadales pakalpojuma fiksētās daļas nepiemērošanu. Citu zaudējumu segšana jāvērtē atsevišķi, tostarp atbilstoši apdrošināšanas līguma noteikumiem.

Vai pietiek ar jebkuru 72 stundu pārtraukumu?

Laikapstākļu gadījumā pārtraukumam jābūt ilgākam par 72 stundām un attiecīgajā reģionā vai visā Latvijā jābūt izsludinātam vismaz dzeltenajam LVĢMC brīdinājumam.

Vai kompensācijai jāpiesakās?

Valdības paziņotajā kārtībā lietotājus identificē AS “Sadales tīkls” un rēķina korekciju piemēro automātiski. Uzņēmumam ieteicams pārbaudīt rēķinu.

Avoti: Ministru kabinets; Klimata un enerģētikas ministrija. Informācija aktualizēta 2026. gada 2. septembrī.