ES gatavo Kids Act: bērniem līdz 15 gadiem sociālie tīkli un AI čatboti tikai stingrā režīmā

Eiropas Savienība gatavo līdz šim stingrāko kopējo režīmu bērnu piekļuvei digitālajiem pakalpojumiem. Eiropas Komisijas dokumenta projekts, ar kuru iepazinies Reuters, paredz vecuma pakāpes sociālajiem tīkliem, video koplietošanas platformām, AI čatbotiem un tiešsaistes spēlēm. Patstāvīgu kontu izveide paredzēta no 15 gadu vecuma, savukārt jaunākiem bērniem būtu piemērojami ierobežoti un vecāku kontrolēti režīmi.

Iniciatīva tiek dēvēta par ES Kids Act, taču 2026. gada 15. septembrī Komisija priekšlikumu vēl nav oficiāli publicējusi. Reuters redzētā dokumenta detaļas var mainīties, bet pēc prezentācijas teksts vēl būs jāapspriež ar ES dalībvalstīm un Eiropas Parlamentu. Tādēļ pašlaik tas ir gaidāms likumdošanas priekšlikums, nevis spēkā esošs aizliegums.

Kādas vecuma pakāpes paredz Kids Act projekts?

Reuters aprakstītais projekts paredz pakāpenisku piekļuvi atkarībā no bērna vecuma un konkrētā digitālā pakalpojuma riska:

bērniem līdz 3 gadu vecumam nebūtu piekļuves projekta aptvertajiem pakalpojumiem;
bērniem no 3 līdz 12 gadiem būtu pieejami tikai bērniem piemēroti pakalpojumi ar stingriem drošības standartiem un pilnīgu vecāku kontroli;
13 un 14 gadus veciem jauniešiem vecāki varētu izveidot ierobežotus sākuma kontus sociālajos tīklos un video platformās ar ierobežotu kontaktu loku un stingriem lietošanas laika limitiem;
no 15 gadu vecuma jaunietis varētu izveidot savu kontu.

Šis nav vienkāršs vienas pogas aizliegums visiem lietotājiem līdz 15 gadiem. Projekts veido atšķirīgus kontu un piekļuves režīmus, kuros platformas pienākumi mainītos atbilstoši bērna vecumam un pakalpojuma veidam.

Kurus digitālos pakalpojumus jaunais režīms varētu skart?

Projekta tvērums ir ievērojami plašāks par tradicionālajiem sociālajiem tīkliem. Reuters norāda uz četrām galvenajām pakalpojumu grupām:

sociālie tīkli;
video koplietošanas un YouTube tipa platformas;
AI čatboti;
tiešsaistes spēles un spēļu platformas.

Tādējādi prasības varētu skart ne tikai pasaules lielākās tehnoloģiju platformas, bet arī Eiropas un Latvijas uzņēmumus, kuri piedāvā bērniem pieejamus digitālos produktus, kopienu funkcijas, sarunu robotus, lietotāju profilus vai spēļu lejupielādi.

Precīzs uzņēmumu loks, izņēmumi un iespējamie sliekšņi vēl nav publiski zināmi. Pašreizējās Digitālo pakalpojumu akta vadlīnijas bērnu aizsardzībai neattiecas uz mikro un mazajiem uzņēmumiem, taču no tā nevar automātiski secināt, ka topošajā Kids Act būs tāds pats izņēmums.

Kādi jauni pienākumi varētu rasties platformām?

Reuters redzētais projekts paredz, ka uzņēmumiem būtu jāatsakās no atkarību veicinoša dizaina un kaitīgām satura plūsmām. Platformām būtu jānodrošina efektīvi vecāku kontroles rīki un vienkārša iespēja bērniem ziņot par kaitīgu saturu.

Sociālajiem tīkliem un video platformām būtu jāpārbauda bērna vecums jauna konta izveides laikā. Tiešsaistes spēļu platformām vecuma pārbaude būtu jāveic pirms spēles lejupielādes.

Projektā iekļauti arī AI čatboti, tomēr no publiski pieejamās informācijas vēl nav zināms, vai tiem tiks piemērots identisks vecuma pārbaudes brīdis un tādi paši kontu režīmi kā sociālajiem tīkliem. Tas būs viens no svarīgākajiem jautājumiem Komisijas oficiālajā priekšlikumā.

Uzņēmumiem būtu jāmaksā arī uzraudzības nodeva, no kuras finansētu regulatoru darbu un noteikumu izpildes kontroli. Nodevas aprēķināšanas metode, apmērs un uzņēmumu sliekšņi vēl nav publiskoti.

Vai vecuma pārbaude nozīmēs pases nosūtīšanu katrai platformai?

Ne obligāti. Eiropas Komisija jau ir izstrādājusi vecuma pārbaudes tehnisko risinājumu, kas ļauj lietotājam apliecināt atbilstību vecuma slieksnim, neatklājot platformai precīzu dzimšanas datumu vai identitāti.

Vecuma apliecinājumu varētu izsniegt, pamatojoties uz e-identitāti, pasi, personas apliecību vai citu uzticamu avotu. Pēc tam platforma saņemtu tikai anonīmu apstiprinājumu, ka lietotājs sasniedzis nepieciešamo vecumu. Komisija norāda, ka risinājums veidots tā, lai apliecinājumus nevarētu izmantot cilvēka darbību izsekošanai dažādos pakalpojumos.

Tehniskais risinājums 2026. gada aprīlī tika atzīts par gatavu ieviešanai, un dalībvalstis aicinātas to ieviest līdz 2026. gada beigām. Tas nozīmē, ka Kids Act netiek gatavots pilnīgi teorētiskā vidē — ES jau veido infrastruktūru vecuma ierobežojumu praktiskai pārbaudei.

Ar ko Kids Act atšķirtos no pašreizējā Digitālo pakalpojumu akta?

Digitālo pakalpojumu akts jeb DSA jau prasa platformām, kuras ir pieejamas nepilngadīgajiem, nodrošināt augstu privātuma, drošības un aizsardzības līmeni. Eiropas Komisijas 2025. gada vadlīnijas iesaka bērnu kontus pēc noklusējuma padarīt privātus, samazināt kaitīgu rekomendāciju risku un atslēgt pārmērīgu lietošanu veicinošas funkcijas.

Starp šādām funkcijām Komisija min automātisku video atskaņošanu, push paziņojumus, ziņojumu izlasīšanas statusu, lietošanas sērijas un citus mehānismus, kas mudina bērnu pēc iespējas ilgāk palikt platformā. Vadlīnijas pievēršas arī AI čatbotiem un spēļu virtuālajām valūtām vai loot-box mehānismiem.

Kids Act projekts ietu tālāk, izveidojot konkrētākas vecuma robežas, piekļuves režīmus un finansētu uzraudzības sistēmu. Galīgais juridiskais efekts būs vērtējams tikai pēc Komisijas oficiālā priekšlikuma publicēšanas.

Ko Kids Act nozīmētu Latvijas tehnoloģiju uzņēmumiem?

Latvijas uzņēmumiem nevajadzētu gaidīt līdz regulas gala pieņemšanai, ja to produktus izmanto vai var izmantot bērni. Vecuma režīmu ieviešana var prasīt izmaiņas lietotāju reģistrācijā, datu glabāšanā, profilu redzamībā, rekomendāciju algoritmos un klientu atbalsta procesos.

Īpaši būtiska ietekme iespējama:

spēļu izstrādātājiem un izplatīšanas platformām;
AI čatbotu un virtuālo asistentu nodrošinātājiem;
video, satura un kopienu platformām;
izglītības tehnoloģiju un bērniem paredzētu lietotņu izstrādātājiem;
uzņēmumiem, kuru produktos ir tērzēšana, publiski profili, rekomendācijas vai spēļu pirkumi.

Atbilstības izmaksas varētu ietvert vecuma pārbaudes pakalpojuma integrāciju, bērnu kontu izstrādi, vecāku piekrišanas plūsmu, drošības auditus, satura moderēšanu un uzraudzības nodevu. Vienlaikus privātumu saglabājošs kopējais ES risinājums var samazināt nepieciešamību katram uzņēmumam pašam glabāt bērnu personu apliecinošu dokumentu kopijas.

Ko uzņēmumam pārbaudīt jau tagad?

Noskaidrot, vai pakalpojums ir pieejams nepilngadīgajiem un vai uzņēmums zina lietotāju faktisko vecumu.
Identificēt funkcijas, kas var veicināt pārmērīgu lietošanu, nevēlamus kontaktus vai kaitīga satura izplatīšanu.
Izvērtēt, vai sistēmā iespējams tehniski nodalīt bērnu, pusaudžu un pieaugušo kontu režīmus.
Pārbaudīt, kā varētu integrēt anonīmu vecuma apliecinājumu, neuzkrājot liekus identitātes datus.
Plānot vecāku kontroles, ziņošanas, moderēšanas un drošības audita funkcijas.
Budžetā paredzēt iespējamās izstrādes, juridiskās atbilstības un uzraudzības izmaksas.

Kad jaunie noteikumi varētu stāties spēkā?

Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena par iniciatīvas detaļām varētu paziņot 2026. gada 16. septembra runā par stāvokli Eiropas Savienībā. Kids Act prezentācija paredzēta 17. septembrī kopā ar Eiropas Komisijas tehnoloģiju lietu vadītāju Hennu Virkunenu.

Pēc tam sekos darbs ar dalībvalstīm un Eiropas Parlamentu. Reuters norāda, ka līdz tiesību akta pieņemšanai būs nepieciešami daudzi mēneši diskusiju, un gala vecuma robežas, pienākumi vai izņēmumi vēl var mainīties.

Galvenais secinājums: uzņēmumiem vēl nav jābloķē lietotāji līdz 15 gadu vecumam, taču ES politiskais virziens ir skaidrs. Bērnu digitālie konti, AI sarunas un spēļu pieejamība arvien mazāk balstīsies tikai uz platformu brīvprātīgiem noteikumiem un arvien vairāk — uz pārbaudāmu vecumu, drošu dizainu un regulatora kontroli.