Eiropas Savienības un Latvijas sankciju saraksti divos skaļos gadījumos vairs nesakrīt. ES 22. septembrī uz 36 mēnešiem pagarināja individuālo sankciju režīmu pret gandrīz 3000 personām un vienībām, kas saistītas ar Krievijas agresiju pret Ukrainu. Vienlaikus no šā režīma saraksta tika svītroti Krievijas uzņēmēji Mihails Fridmans un Ališers Usmanovs. Latvija tajā pašā dienā abiem noteica nacionālos finanšu un ieceļošanas ierobežojumus.
Uzņēmumiem šī nav tikai politiska ziņa. Tā ir praktiska atbilstības pārbaude: negatīvs rezultāts ES sankciju sarakstā vēl nenozīmē, ka darījums Latvijā ir atļauts.
Kas tieši mainījās ES līmenī?
ES dalībvalstis vienojās līdz 2029. gada 22. septembrim pagarināt individuālos ierobežojošos pasākumus, kas piemēroti par Ukrainas teritoriālās integritātes, suverenitātes un neatkarības graušanu vai apdraudēšanu. Līdzšinējā sešu mēnešu pagarinājuma vietā režīms turpināsies 36 mēnešus.
Vienošanās cena bija Fridmana un Usmanova svītrošana no šā ES sankciju saraksta. Tas nozīmē, ka vairs nav korekti apgalvot, ka abas personas joprojām ir sankcionētas tieši šajā ES individuālo sankciju režīmā. Tomēr tas automātiski neatceļ citu valstu noteiktos ierobežojumus un neatbrīvo Latvijas uzņēmumus no pienākuma pārbaudīt Latvijas nacionālās sankcijas.
Latvijas atbilde stājās spēkā nekavējoties
Ministru kabinets 22. septembrī pieņēma rīkojumus par nacionālo sankciju noteikšanu Fridmanam un Usmanovam. Rīkojumi stājās spēkā ar parakstīšanas brīdi, bet oficiālajā izdevumā publicēti 23. septembrī. Tie paredz finanšu ierobežojumus un aizliegumu ieceļot Latvijā, uzturēties tajā vai šķērsot valsts teritoriju tranzītā.
Finanšu ierobežojumu praktiskā nozīme ir plaša. Ir nekavējoties jāiesaldē līdzekļi un saimnieciskie resursi, kas tieši vai netieši, pilnībā vai daļēji atrodas sankcionētās personas īpašumā, valdījumā, turējumā vai kontrolē. Šīm personām, kā arī trešajām personām, kuras rīkojas viņu vārdā, vadībā vai labā, nedrīkst tieši vai netieši darīt pieejamus līdzekļus vai saimnieciskos resursus un sniegt aizliegtos finanšu pakalpojumus.
Latvijas valdība norādījusi, ka nacionālais instruments izmantots, lai nepieļautu šo personu līdzekļu un saimniecisko resursu atbrīvošanu Latvijā. Rīkojumus paredzēts pārskatīt ne retāk kā reizi gadā, un to pārsūdzēšana neaptur darbību.
Kāpēc ar vārda meklēšanu vien nepietiek?
Sankciju pārbaude nav tikai precīza vārda salīdzināšana ar sarakstu. Uzņēmumam jāvērtē arī darījuma partnera īpašnieki, patiesie labuma guvēji, faktiskā kontrole un personas, kas rīkojas sankciju subjekta vārdā vai labā. Ierobežojums var skart darījumu arī tad, ja līgumslēdzējs pats sarakstā nav nosaukts.
Jāņem vērā arī darījuma ģeogrāfija, maksājuma banka, valūta, preces galalietotājs, galamērķis un piegādes maršruts. Citu valstu sankciju režīmi var kļūt nozīmīgi, ja darījumam ir attiecīga jurisdikcijas saikne. Tāpēc automātiska atzīme “nav ES sarakstā” nedrīkst kļūt par galīgo apstiprinājumu.
Ko Latvijas uzņēmumam izdarīt tagad?
- Pievienot Latvijas nacionālo sankciju pārbaudi. Ja process vai IT sistēma pārbauda tikai ES konsolidēto sarakstu, kontroles mehānisms ir nepilnīgs.
- Atkārtoti pārbaudīt esošos partnerus. Īpaša uzmanība jāpievērš klientiem, piegādātājiem, maksājumu saņēmējiem un juridiskām personām, kuru īpašumtiesību vai kontroles ķēdē var būt Fridmans vai Usmanovs.
- Nepaļauties tikai uz juridisko īpašumtiesību procentu. Jāvērtē arī faktiskā kontrole, darījumu norādījumi, pārstāvība un netieša labuma gūšana.
- Fiksēt pārbaudes pierādījumus. Saglabājiet izmantotos avotus, pārbaudes datumu, atrastos sakritību variantus un lēmuma pamatojumu.
- Apturēt neskaidru darījumu. Ja rodas iespējama sakritība vai kontroles saikne, neveiciet maksājumu vai resursu nodošanu, pirms nav saņemts kvalificēts izvērtējums un, ja nepieciešams, Finanšu izlūkošanas dienesta norādes.
Jaunais risks: viens partneris, divi atšķirīgi rezultāti
Šis gadījums parāda, ka sankciju atbilstību vairs nedrīkst būvēt kā viena saraksta filtru. Viena un tā pati persona ES līmeņa pārbaudē var dot negatīvu rezultātu, bet Latvijas nacionālajā režīmā joprojām būt pakļauta aktīvu iesaldēšanai un līdzekļu nepieejamības prasībai.
Uzņēmumiem, kuru sankciju pārbaudes nodrošina ārējs pakalpojumu sniedzējs, būtu nekavējoties jānoskaidro, vai datu avotos ir iekļautas Latvijas nacionālās sankcijas un cik ātri sistēma atjaunina izmaiņas. Iekšējās procedūrās savukārt skaidri jānorāda, kurš pieņem lēmumu par iespējamu sakritību un kā darījums tiek apturēts.
Galvenais secinājums: personas svītrošana no viena ES saraksta nav universāla “atļauja darījumam”. Latvijas uzņēmumam jāpiemēro Latvijā spēkā esošie ierobežojumi un jāpārbauda ne tikai nosaukums, bet arī īpašumtiesības, kontrole un darījuma faktiskie labuma guvēji.
Rakstam ir informatīvs raksturs, un tas nav individuāls juridisks atzinums.
Avoti
- Reuters — ES vienošanās par sankciju pagarināšanu un abu personu svītrošanu
- Ministru kabinets — Latvijas nostāja un nacionālo sankciju lēmums
- Likumi.lv — Ministru kabineta rīkojums par nacionālo sankciju noteikšanu
- Likumi.lv — Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likums
- Finanšu izlūkošanas dienests — sankciju izpildes informācija
Komentāri
Vēl nav neviena komentāra. Jūsu komentārs varētu būt pirmais!
Pievienot komentāru