Iepirkumu karteļi ceļā uz kriminālatbildību: sodīs arī cilvēkus, kas vienošanos organizē

Latvijā plānots ieviest kriminālatbildību fiziskām personām, kuras organizē vai īsteno aizliegtas vienošanās iepirkumos. Tas nozīmē, ka atbildība varēs skart ne tikai uzņēmumu, bet arī valdes locekli, pārdošanas vadītāju, tāmētāju, projektu vadītāju vai citu cilvēku, kurš praktiski saskaņojis piedāvājumus ar konkurentiem.

2026. gada 8. septembrī Saeimas Juridiskā komisija Krimināllikuma grozījumus atbalstīja trešajam lasījumam. Tie vēl nav pieņemti un nav stājušies spēkā — nepieciešams Saeimas galīgais balsojums.

Ko tieši paredz komisijas atbalstītie grozījumi?

Plānots kriminalizēt aizliegtas vienošanās organizēšanu vai īstenošanu iepirkumos. Atbildība varētu rasties, piemēram, ja konkurenti:

saskaņo piedāvājuma cenu vai citas būtiskas iepirkuma piedāvājuma sastāvdaļas;
vienojas, kurš uzņēmums konkrētajā iepirkumā uzvarēs;
sadala pasūtītājus, teritorijas vai iepirkumus;
vienojas, ka kāds uzņēmums piedāvājumu neiesniegs;
iesniedz iepriekš saskaņotu vai mākslīgi nekonkurētspējīgu piedāvājumu;
koordinē dalības nosacījumus, lai radītu tikai šķietamu konkurenci.

Kriminālatbildība nebūtu automātiski piemērojama ikvienam uzņēmuma darbiniekam vai valdes loceklim. Būtu jāpierāda konkrētās personas rīcība, līdzdalība un citi noziedzīgā nodarījuma sastāva elementi.

Vai jaunā kriminālatbildība jau ir spēkā?

Nē. Juridiskās komisijas lēmums nozīmē, ka likumprojekts ir sagatavots izskatīšanai trešajā lasījumā. Lai grozījumi kļūtu par likumu, tie vēl jāpieņem Saeimai, jāizsludina un tiem jāstājas spēkā.

Tādēļ pašlaik nebūtu pareizi apgalvot, ka jaunais noziedzīgā nodarījuma sastāvs jau tiek piemērots. Vienlaikus aizliegtas vienošanās arī tagad ir Konkurences likuma pārkāpums un uzņēmumiem var radīt ievērojamu naudas sodu, izslēgšanu no iepirkumiem, zaudējumu atlīdzināšanas prasības un reputācijas kaitējumu.

Ko nozīmē €750 000 un €1 miljona slieksnis?

Saistītajos grozījumos par lielu apmēru paredzēts uzskatīt iepirkumu, kura līgumcena bez pievienotās vērtības nodokļa sasniedz vismaz:

€750 000 preču vai pakalpojumu iepirkumā;
€1 000 000 būvdarbu iepirkumā.

Svarīgi, ka runa ir par iepirkuma līgumcenu bez PVN, nevis par karteļa dalībnieka peļņu, cenu sadārdzinājumu vai pasūtītājam pierādīto zaudējumu apmēru.

Likumdošanas gaitā kritēriji ir mainījušies: sākotnēji tika apspriests ievērojami zemāks €100 000 slieksnis. Tādēļ līdz galīgajam Saeimas balsojumam jāvērtē tieši pēdējā apstiprinātā redakcija.

Kādi sodi paredzēti fiziskām personām?

Komisijas atbalstītā likumprojekta pakete paredz diferencētu atbildību atkarībā no nodarījuma kvalifikācijas.

Par aizliegtas vienošanās īstenošanu iepirkumā lielā apmērā varētu piemērot brīvības atņemšanu līdz trim gadiem, probācijas uzraudzību, sabiedrisko darbu vai naudas sodu. Varētu tikt ierobežotas arī tiesības ieņemt noteiktus amatus, veikt uzņēmējdarbību vai profesionālu darbību.

Par aizliegtu vienošanos ārējos normatīvajos aktos regulētā publiskajā iepirkumā paredzēta stingrāka atbildība — brīvības atņemšana līdz pieciem gadiem vai cits likumā noteiktais sods, kā arī iespējams tiesību ierobežojums.

Konkrētais sods vienmēr būtu atkarīgs no pierādītās rīcības, personas lomas, nodarījuma apstākļiem un tiesas vērtējuma.

Kuru cilvēku uzņēmumā varētu saukt pie atbildības?

Amata nosaukums pats par sevi atbildību nerada. Izšķiroša būs cilvēka faktiskā rīcība.

Praksē izmeklēšana varētu skart personas, kuras:

uzturējušas saziņu ar konkurentiem par iepirkuma nosacījumiem;
saskaņojušas cenas, izmaksas, uzcenojumu vai piedāvājuma saturu;
devušas norādījumus sagatavot aizsega piedāvājumu;
vienojušās par nepiedalīšanos vai iepirkumu sadali;
apstiprinājušas vai palīdzējušas īstenot aizliegto vienošanos.

Vienlaikus dalība nozares sanāksmē, likumīga apakšuzņēmēja piesaiste vai kopīga piedāvājuma iesniegšana pati par sevi vēl nepierāda karteli. Jāvērtē sadarbības ekonomiskais pamatojums, nepieciešamība un tas, vai vienošanās neierobežo konkurenci vairāk, nekā objektīvi nepieciešams.

Vai sodīs uzņēmumu vai konkrēto cilvēku?

Šie atbildības virzieni viens otru neizslēdz.

Uzņēmumam par Konkurences likuma pārkāpumu arī turpmāk var draudēt Konkurences padomes administratīvais sods, kas var sasniegt līdz 10% no iepriekšējā finanšu gada neto apgrozījuma. Var rasties arī iepirkumu, civiltiesiskās un reputācijas sekas.

Savukārt Krimināllikuma grozījumu mērķis ir radīt personisku atbildību cilvēkiem, kuri aizliegto vienošanos organizējuši vai īstenojuši. Tādējādi viena situācija var radīt procesu pret uzņēmumu un atsevišķu kriminālprocesu par iesaistīto fizisko personu rīcību.

Vai pirmais ziņotājs varēs izvairīties no kriminālatbildības?

Likumprojekts paredz iespēju no kriminālatbildības atbrīvot personu, kura pēc aizliegtās vienošanās izdarīšanas:

pirmā brīvprātīgi par to paziņo;
aktīvi palīdz nodarījumu atklāt un izmeklēt.

Tā nav automātiska imunitāte par jebkuru ziņojumu. Būs nozīme ziņošanas secībai, brīvprātībai, iesniegtajai informācijai un faktiskajai sadarbībai ar kompetentajām iestādēm.

Uzņēmuma dalība Konkurences padomes iecietības programmā un fiziskās personas atbrīvošana no kriminālatbildības ir savstarpēji saistīti, bet juridiski atšķirīgi jautājumi. Ne uzņēmumam, ne tā darbiniekiem nevajadzētu pieņemt, ka aizsardzība vienā procesā automātiski attieksies arī uz otru.

Kas uzņēmumiem būtu jādara jau tagad?

Pārskatīt iepirkumu procedūras. Jānosaka, kuri darbinieki sagatavo cenu un kuri drīkst sazināties ar konkurentiem.
Dokumentēt neatkarīgu cenas aprēķinu. Jāsaglabā tāmes, piegādātāju piedāvājumi un iekšējais lēmuma pamatojums.
Kontrolēt informācijas apriti. Konkurentiem nedrīkst izpaust nākotnes cenas, izmaksas, piedāvājuma stratēģiju vai lēmumu piedalīties iepirkumā.
Pārbaudīt kopīgos piedāvājumus. Konsorcijam vai apakšuzņēmēju modelim nepieciešams dokumentēts un likumīgs saimnieciskais pamatojums.
Apmācīt riskam pakļautos darbiniekus. Īpaši valdi, pārdošanas speciālistus, tāmētājus un projektu vadītājus.
Izveidot drošu ziņošanas kanālu. Darbiniekam jāzina, kam nekavējoties ziņot par konkurenta piedāvājumu “sarunāt” iepirkumu.
Sagatavot incidenta rīcības plānu. Aizdomu gadījumā jāsaglabā dokumenti un elektroniskā saziņa un nekavējoties jāsaņem juridiska konsultācija.

Ko darīt, ja uzņēmumā atklāta iespējama aizliegta vienošanās?

Nevajadzētu dzēst e-pastus, sarakstes, cenu aprēķinus vai sanāksmju pierakstus. Pierādījumu slēpšana var pasliktināt gan uzņēmuma, gan iesaistīto personu stāvokli.

Vispirms jāierobežo turpmāka neatļauta saziņa, jāsaglabā pierādījumi un ar konkurences un krimināltiesību speciālistu jāizvērtē:

kāda vienošanās faktiski pastāvējusi;
kuri cilvēki un uzņēmumi tajā piedalījušies;
vai rīcība vēl turpinās;
vai iespējama iecietības programmas izmantošana;
vai fiziskai personai varētu būt pamats pirmajai brīvprātīgi ziņot.

Šādā situācijā laiks ir īpaši svarīgs, jo pirmā ziņotāja priekšrocības var zaudēt, ja cita persona vai uzņēmums kompetentajā iestādē vēršas agrāk.

Biežākie jautājumi

Vai par iepirkumu karteli fizisku personu jau var sodīt saskaņā ar jauno normu?

Nē. Komisija grozījumus ir atbalstījusi trešajam lasījumam, bet Saeimas galīgais balsojums vēl nav noticis.

Vai katrs uzņēmuma valdes loceklis būs krimināli atbildīgs?

Nē. Amats vien nav pietiekams. Jāpierāda konkrētās personas līdzdalība aizliegtās vienošanās organizēšanā vai īstenošanā.

Vai €750 000 slieksnis nozīmē karteļa radītos zaudējumus?

Nē. Komisijas atbalstītajā paketē tas ir iepirkuma līgumcenas slieksnis bez PVN. Būvdarbiem paredzēts €1 miljona slieksnis.

Vai kopīgs piedāvājums ar citu uzņēmumu ir aizliegts?

Ne vienmēr. Kopīgs piedāvājums var būt likumīgs, ja sadarbība ir objektīvi nepieciešama un tai ir pamatots saimnieciskais mērķis. To nedrīkst izmantot iepirkumu vai tirgus sadalīšanai.

Vai pirmais ziņotājs noteikti netiks sodīts?

Nē. Atbrīvošana nebūs automātiska. Personai būs pirmajai brīvprātīgi jāziņo un aktīvi jāpalīdz atklāt un izmeklēt nodarījumu.

Informācija aktualizēta 2026. gada 9. septembrī. Rakstā aplūkoti komisijas atbalstīti likumprojekti, kuru galīgā redakcija un spēkā stāšanās datums vēl var mainīties.