No kontroles uz 300% tarifa plānu: Latvija grib padarīt Krievijas graudu tranzītu ekonomiski neizdevīgu

Latvija plāno būtiski palielināt maksu par Krievijas un Baltkrievijas graudu tranzītu un apstrādi, lai šo kravu pārvietošana caur Latvijas infrastruktūru kļūtu ekonomiski neizdevīga. Pēc 2026. gada 7. septembra koalīcijas sanāksmes Ministru prezidents Andris Kulbergs paziņoja par vienošanos virzīt tā dēvēto 300% tarifu.

Vienlaikus uzņēmumiem svarīgi saprast, ka tarifs vēl nav pieņemts un nav stājies spēkā. Raksta sagatavošanas brīdī nav publicēts tiesību akta projekts, tarifa aprēķina metodika, konkrēts ieviešanas datums vai pilns pakalpojumu loks, uz kuru jaunā maksa attiektos.

Par ko koalīcija ir vienojusies?

Publiski paziņotais politiskais mērķis ir palielināt tarifus Krievijas un Baltkrievijas graudu kravām, to tranzītam un apstrādei Latvijas infrastruktūrā. Pasākuma nolūks nav palielināt valsts vai ostu ieņēmumus, bet padarīt šo pārvadājumu maršrutu komerciāli nepievilcīgu.

Koalīcijas partijas ir paudušas atbalstu tarifa paaugstināšanai, savukārt diskusijas par pilnīgu Krievijas un Baltkrievijas graudu tranzīta aizliegumu turpinās.

Latvija vēlas panākt kopīgu Baltijas valstu pieeju. Ja ierobežojumi darbotos tikai vienā valstī, kravu plūsmas varētu tikt novirzītas uz Lietuvas vai Igaunijas ostām, nesamazinot kopējo Krievijas eksporta iespēju.

Vai 300% tarifs jau ir pieņemts?

Nē. Pašlaik tā ir pēc koalīcijas sanāksmes izziņota politiska vienošanās. Nav publicēts pieņemts likums vai Ministru kabineta noteikumi, kas uzņēmumiem jau radītu pienākumu maksāt jauno tarifu.

Pirms praktiskas piemērošanas vēl jānosaka vismaz:

kuriem preču kodiem un graudu produktiem jaunā kārtība būs piemērojama;
vai maksājums attieksies uz tranzītu, dzelzceļa pārvadājumiem, ostu pakalpojumiem, termināļu pārkraušanu vai vairākiem posmiem vienlaikus;
kura persona būs maksātājs — kravas īpašnieks, pārvadātājs, ekspeditors, terminālis vai cita iesaistītā puse;
no kādas summas tarifs tiks aprēķināts;
kāda iestāde maksājumu administrēs un kontrolēs;
kad jaunā kārtība stāsies spēkā;
kā tā tiks saskaņota ar Eiropas Savienības tiesībām.

Vai “300% tarifs” nozīmē izmaksu trīskāršošanu?

Publiskajos paziņojumos lietoti vairāki atšķirīgi formulējumi: “300% tarifs”, “trīsreiz lielāks tarifs” un “palielinājums par 300%”. Tie matemātiski nenozīmē vienu un to pašu.

300% no pašreizējās likmes nozīmētu gala maksu trīs pašreizējo likmju apmērā.
Palielinājums par 300% nozīmētu pašreizējo maksu plus vēl trīs pašreizējās likmes jeb četrkāršu gala maksu.

Tādēļ precīzu izmaksu pieaugumu nevar aprēķināt, kamēr nav publicēta juridiski saistoša tarifa formula. Uzņēmumiem nevajadzētu balstīt līgumus vai finanšu prognozes tikai uz politiskajā komunikācijā izmantoto procentu.

Kā jaunais plāns atšķiras no pašreizējā importa aizlieguma?

Latvijā jau ir aizliegts importēt plašu Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu klāstu laišanai Latvijas tirgū. Spēkā esošajos noteikumos ir uzskaitīti attiecīgie Kombinētās nomenklatūras preču kodi.

Tomēr imports Latvijā un tranzīts uz trešo valsti nav viens un tas pats. Krava muitas tranzīta procedūrā var šķērsot Latviju un tikt pārkrauta ostā, nenonākot brīvā apgrozībā Eiropas Savienībā.

Arī Eiropas Savienības paaugstinātie importa tarifi Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktiem attiecas uz importu ES tirgū. ES Padome, pieņemot iepriekšējos tarifa pasākumus, īpaši norādīja, ka tie neattiecas uz tranzītu caur ES uz trešajām valstīm.

Kāpēc nacionālā tarifa juridiskais mehānisms vēl nav skaidrs?

Eiropas Savienības kopējā tirdzniecības un muitas politika lielā mērā ir ES kompetence. Tādēļ Latvija nevar vienkārši ieviest atsevišķu muitas nodokli tā, it kā tas būtu tikai nacionāls nodokļu jautājums.

Publiskie izteikumi liecina, ka iespējamais risinājums varētu skart infrastruktūras un kravu apstrādes tarifus. Tomēr bez tiesību akta projekta vēl nevar secināt, vai tā būs valsts nodeva, regulēta infrastruktūras maksa, ostu un termināļu pakalpojumu sadārdzinājums vai vairāku instrumentu kombinācija.

Tieši juridiskā konstrukcija noteiks, kuri uzņēmumi tiks skarti, kā maksājumu varēs administrēt un vai pasākums būs savienojams ar ES tiesībām un tranzīta noteikumiem.

Kā tiks pārbaudīta graudu izcelsme?

Valdība plāno pastiprināt tranzīta kravu pārbaudes un sadarboties ar Ukrainas pārstāvjiem un laboratorijām. Mērķis ir identificēt graudus, kas varētu būt nelikumīgi izvesti no Krievijas okupētajām Ukrainas teritorijām un eksportā uzrādīti kā Krievijas izcelsmes preces.

Praksē ar vienkāršu pavaddokumentu pārbaudi var nepietikt. Izcelsmes izvērtēšanā var būt nepieciešama dokumentu ķēdes, ražotāja, nosūtītāja, uzglabāšanas vietas, pārvadājuma maršruta un laboratorisko rādītāju salīdzināšana.

Raksta sagatavošanas brīdī nav publicēta saistoša metodika, kas noteiktu paraugu ņemšanas kārtību, laboratorijas testa juridisko nozīmi, pārbaudes ilgumu vai rīcību gadījumā, ja izcelsmi nevar droši apstiprināt.

Kurus uzņēmumus plāns varētu skart?

ostu termināļus un stividorkompānijas;
dzelzceļa kravu pārvadātājus un infrastruktūras izmantotājus;
kravu ekspeditorus un muitas pārstāvjus;
noliktavu, elevatoru un laboratorisko pārbaužu pakalpojumu sniedzējus;
kuģu aģentus un graudu kravu apkalpotājus;
uzņēmumus, kuru līgumos paredzēta Krievijas vai Baltkrievijas izcelsmes kravu pārkraušana.

Ietekme var izplatīties arī uz uzņēmumiem, kuri agresorvalstu kravas neapkalpo. Kravu plūsmas samazināšanās var mainīt infrastruktūras noslodzi, ostu ieņēmumus, ritošā sastāva pieprasījumu un citu klientu pakalpojumu cenu struktūru.

Ko uzņēmumiem darīt jau tagad?

Identificēt līgumus ar riska kravām. Jāpārbauda preču izcelsme, nosūtītājs, saņēmējs, maršruts un Kombinētās nomenklatūras kods.
Neuzskatīt tarifu par jau spēkā esošu. Rēķinos un līgumos nevar piemērot vēl nepieņemtu valsts maksājumu.
Pārskatīt cenu korekcijas klauzulas. Līgumā jānosaka, kura puse sedz jaunas nodevas, infrastruktūras maksas un pārbaudes izdevumus.
Sagatavot izcelsmes pierādījumu ķēdi. Ar vienu izcelsmes sertifikātu var nepietikt, ja rodas pamatotas aizdomas par dokumentu neatbilstību.
Ieplānot pārbaužu laiku. Paraugu ņemšana un laboratoriskā pārbaude var radīt dīkstāvi, glabāšanas izmaksas un kuģu vai vagonu kavējumus.
Sekot tiesību akta tekstam. Reālo komerciālo ietekmi varēs aprēķināt tikai pēc tarifa bāzes, maksātāja un spēkā stāšanās datuma publicēšanas.

Biežākie jautājumi

Vai Latvijā jau ir spēkā 300% tarifs?

Nē. Ir izziņota koalīcijas politiskā vienošanās, bet raksta sagatavošanas brīdī nav publicēts un pieņemts tiesību akts ar precīzu piemērošanas kārtību.

Vai Krievijas un Baltkrievijas graudu imports Latvijā jau ir aizliegts?

Jā, spēkā esošie Latvijas noteikumi aizliedz importēt noteiktus lauksaimniecības un lopbarības produktus no Krievijas un Baltkrievijas. Taču tranzīts uz trešajām valstīm juridiski atšķiras no preču importa Latvijas vai ES tirgū.

Vai jaunais tarifs būs muitas nodoklis?

Tas vēl nav zināms. Publiskajā komunikācijā minēti arī infrastruktūras un kravu apstrādes tarifi. Precīzu maksājuma veidu varēs noteikt tikai pēc tiesību akta projekta publicēšanas.

Vai 300% tarifs nozīmē četras reizes lielāku maksu?

Palielinājums par 300% matemātiski nozīmētu četrkāršu gala maksu, bet tarifs 300% apmērā vai trīskāršs tarifs nozīmētu trīsreiz lielāku maksu. Publiskajā komunikācijā izmantoti abi formulējumi, tādēļ jāgaida precīza juridiskā formula.

Vai pārbaudīs visas graudu tranzīta kravas?

Ir paziņots par plānu nodrošināt tranzīta kravu pārbaudes un sadarbību ar Ukrainas laboratorijām, taču pārbaužu atlases, paraugu ņemšanas un lēmumu pieņemšanas metodika vēl nav publicēta.

Informācija aktualizēta 2026. gada 8. septembrī. Raksts tiks precizēts pēc tiesību akta projekta, tarifa metodikas vai spēkā stāšanās datuma publicēšanas.