Pēc vētras izraisītajiem elektroapgādes un mobilo sakaru traucējumiem Latvijā tiek gatavots plāns stingrākām prasībām kritiskajai sakaru infrastruktūrai. Satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis 26. augustā uzdeva mobilo sakaru operatoriem kopā ar LVRTC, Tet un Satiksmes ministriju līdz 11. septembrim sagatavot rīcības plānu sakaru nozares darbībai ārkārtas apstākļos.
Svarīgi – konkrētas obligātās prasības vēl nav pieņemtas. Rīcības plānā tiks vērtētas gan normatīvā regulējuma izmaiņas, gan nepieciešamās investīcijas infrastruktūras noturībā.
Ko valsts varētu prasīt bāzes stacijām?
Satiksmes ministrijas mērķis ir noteikt minimālo elektronisko sakaru infrastruktūras noturības līmeni, īpašu uzmanību pievēršot kritiskākajām bāzes stacijām un tīkla mezgliem.
Šādiem objektiem nākotnē varētu noteikt paaugstinātas prasības:
- rezerves elektroapgādei;
- autonomās darbības ilgumam;
- ģeneratoru pieslēgšanas iespējām;
- pārvietojamo ģeneratoru rezervēm;
- degvielas nodrošinājumam;
- operatoru reaģēšanas spējai ārkārtas situācijās.
Pašlaik nav noteikts konkrēts stundu skaits, cik ilgi bāzes stacijai būs jādarbojas bez ārējās elektroapgādes. Tas būs viens no jautājumiem, kas vēl jāizvērtē.
Kuras bāzes stacijas varētu skart stingrākās prasības?
Plānots izmantot uz risku balstītu pieeju. Tas nozīmē identificēt objektus, kuru darbības pārtraukums var atstāt bez sakariem lielu teritoriju vai iedzīvotāju skaitu, kā arī ietekmēt operatīvos dienestus un citus kritiskās infrastruktūras objektus.
Jauns tirgus ģeneratoriem, baterijām un enerģijas uzkrāšanai?
Ja minimālās prasības tiks ieviestas, sakaru infrastruktūras stiprināšanai būs nepieciešamas investīcijas. Tas potenciāli var palielināt pieprasījumu pēc UPS sistēmām, akumulatoriem, ģeneratoriem, enerģijas uzkrāšanas risinājumiem, degvielas loģistikas, attālinātas tīklu uzraudzības un infrastruktūras servisa pakalpojumiem.
Vienlaikus Satiksmes ministrija uzsver, ka visu nepieciešamo investīciju slogu nevajadzētu uzlikt tikai privātajiem sakaru operatoriem, tādēļ būs jāvērtē arī finansējuma risinājumi.
Ko vēl apsver sakaru noturības uzlabošanai?
Tiek vērtēta arī nacionālā viesabonēšana ārkārtas situācijās. Tā ļautu klientam izmantot cita operatora tīklu, ja viņa operatora infrastruktūra konkrētajā teritorijā nedarbojas.
Tomēr viesabonēšana nepalīdzēs, ja elektroapgādes traucējumu dēļ vienlaikus pārstās darboties visu operatoru bāzes stacijas. Tāpēc fiziska tīkla noturība un rezerves elektroapgāde joprojām ir kritiski svarīga.
Kas notiks 11. septembrī?
Līdz šim datumam jābūt sagatavotam rīcības plānam. Tas vēl nenozīmē, ka 11. septembrī automātiski stāsies spēkā jaunas prasības – pēc plāna sagatavošanas būs jālemj par normatīvā regulējuma, finansējuma un konkrēto tehnisko prasību ieviešanu.
Uzņēmumiem, kas strādā ar rezerves elektroapgādi, ģeneratoriem, baterijām un telekomunikāciju infrastruktūru, šis ir tirgus segments, kuram tuvākajos mēnešos vērts sekot īpaši uzmanīgi.
Komentāri
Vēl nav neviena komentāra. Jūsu komentārs varētu būt pirmais!
Pievienot komentāru