Kiberdrošības apdraudējums Latvijā saglabājas augsts. CERT.LV ziņo, ka 2026. gada otrajā ceturksnī reģistrēti 673 manuāli apstrādāti kiberincidenti. Lai gan tas ir par 20% mazāk nekā gada pirmajā ceturksnī, incidentu un apdraudēto iekārtu rādītāji joprojām būtiski pārsniedz 2022.–2024. gada vidējo līmeni.
Vasarā īpašu uzmanību piesaistīja divi liela mēroga incidenti – uzbrukums AS “Latvijas valsts meži” un augustā notikušais kiberuzbrukums CSDD. Tie parāda, ka datu noplūdes risks nav tikai IT nodaļas problēma: nozagta informācija vēlāk var kļūt par pamatu ļoti precīzām krāpniecības shēmām.
Kas patiesībā tika iegūts CSDD kiberuzbrukumā?
CSDD 2026. gada 18. augustā paziņoja, ka uzbrucējs laika posmā no 8. līdz 10. augustam nesankcionēti ieguvis maksājumu kvītīs ietvertus vēsturiskus datus, kas uzkrāti kopš 2008. gada. Ietekmēti aptuveni 1,2 miljonu fizisko personu un 200 tūkstošu juridisko personu dati.
Skartajās datu kategorijās ietilpst:
- personas kods vai uzņēmuma reģistrācijas numurs;
- vārds un uzvārds vai uzņēmuma nosaukums;
- maksājuma summa un veikšanas datums;
- transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numura zīme;
- pakalpojuma saņemšanas laikā reģistrētā adrese.
CSDD klientu tālruņu numuri un e-pasta adreses nav skarti. Nav skarti arī klientu lietotājvārdi un paroles. Personas kods pats par sevi nedod piekļuvi Smart-ID, eParaksts mobile, internetbankai vai citiem autentificētiem pakalpojumiem.
Ko krāpnieki teorētiski var izdarīt ar šādu datu kombināciju?
Zemāk aprakstītie piemēri nav apstiprināti CSDD incidenta turpinājumi. Tie ir reālistiski sociālās inženierijas scenāriji, kas parāda, kā nozagtos datus varētu kombinēt ar publiski pieejamu informāciju un mākslīgā intelekta rīkiem.
1. Viltots ātruma sods ar AI radītu “fotoradara attēlu”
Ja krāpnieks zina personas vārdu, adresi un konkrētā transportlīdzekļa numuru, šos datus iespējams kombinēt ar citur iegūstamu informāciju. Ar ģeneratīvā AI palīdzību teorētiski iespējams izveidot vizuāli ticamu automašīnas attēlu, imitētu fotoradara kadru vai dokumentu ar transportlīdzekļa numuru, datumu un it kā fiksētu pārkāpumu.
Cilvēks varētu saņemt personalizētu “soda paziņojumu” ar savu īsto vārdu un automašīnas numuru, bet maksājuma saite vestu uz krāpnieku vietni. Tieši īstu datu un viltota vizuālā pierādījuma kombinācija šādu krāpšanu var padarīt ievērojami pārliecinošāku.
2. Viltota tehniskās apskates, nodokļa vai CSDD maksājuma korekcija
Iepriekšēja maksājuma summa un datums ļauj sagatavot ziņu, kas izskatās saistīta ar reālu darījumu: piemēram, paziņojumu par it kā neapmaksātu starpību, kļūdainu maksājumu vai nepieciešamu atkārtotu apmaksu.
3. “Jums pienākas naudas atmaksa”
Krāpniecība ne vienmēr prasa samaksāt. Tikpat efektīvs scenārijs var būt paziņojums par pārmaksas atmaksu. Saņēmējam tiek piedāvāts “saņemt naudu”, autorizējoties viltotā vietnē, kuras patiesais mērķis ir iegūt bankas vai autentifikācijas informāciju.
4. Uzņēmumiem – personalizēti viltus rēķini
Juridiskās personas nosaukums, reģistrācijas numurs, transportlīdzekļa numurs un vēsturiska maksājuma informācija var palīdzēt izveidot ticamu maksājuma pieprasījumu uzņēmuma grāmatvedībai. Risks palielinās, ja uzbrucēji šos datus papildina ar publiski pieejamu informāciju par uzņēmuma vadītājiem, darbiniekiem vai kontaktpersonām.
5. Smart-ID un eParaksts mobile sociālā inženierija
Personas kods viens pats nedod piekļuvi digitālajiem pakalpojumiem, taču to var izmantot kā identifikatoru autentifikācijas procesa sākšanai. Krāpnieka mērķis var būt panākt, lai lietotājs pats kļūdaini apstiprina Smart-ID vai eParaksts mobile pieprasījumu.
Ja telefonā saņem autentifikācijas pieprasījumu, kuru pats neesi uzsācis, to nedrīkst apstiprināt.
Kāpēc mākslīgais intelekts padara šādas krāpšanas bīstamākas?
Agrāk pikšķerēšanas ziņas bieži nodeva slikta latviešu valoda, primitīvs dizains vai acīmredzami viltots dokuments. Ģeneratīvais AI ļauj dažu sekunžu laikā radīt kvalitatīvu tekstu, dokumentu dizainu, attēlus, balsis un citus materiālus.
Tāpēc drošības princips mainās: ziņai nevar uzticēties tikai tādēļ, ka tā izskatās profesionāli un satur pareizus personas datus.
Ko darīt pēc CSDD datu noplūdes?
1. Noskaidro, vai tavi dati ir skarti
CSDD norāda, ka ikvienai personai ir tiesības pieprasīt informāciju par to, vai tās personas dati incidentā ir ietekmēti un kādas datu kategorijas ir skartas. Pieprasījuma kārtība norādīta CSDD Privātuma politikā.
2. CSDD informāciju pārbaudi tikai oficiālajā kanālā
Ja saņem negaidītu SMS, e-pastu vai maksājuma pieprasījumu, neizmanto tajā ievietoto saiti. Manuāli atver e.csdd.lv vai CSDD mobilo lietotni un pārbaudi informāciju tur.
3. Neapstiprini negaidītus Smart-ID vai eParaksts pieprasījumus
Ja autentifikāciju neesi sācis pats, to neapstiprini neatkarīgi no tā, ko saka zvanītājs vai kas rakstīts saņemtajā ziņā.
4. eParaksts mobile lietotājiem – pārbaudi lietotāja numuru
CSDD un CERT.LV iesaka eParaksts mobile lietotājiem pārbaudīt, vai lietotāja numurs nav personas kods. Ja tas ir personas kods, iespējams apsvērt tā nomaiņu uz septiņu nejauši ģenerētu ciparu kombināciju.
5. Uzņēmumā ievies maksājumu rekvizītu kontroli
Ja pienāk negaidīts rēķins vai mainījies bankas konta numurs, maksājumu neapstiprini tikai pēc e-pasta satura. Salīdzini rekvizītus ar iepriekšējiem dokumentiem vai pārbaudi tos pa neatkarīgu saziņas kanālu.
6. Izmanto CERT.LV DNS ugunsmūri
CERT.LV DNS ugunsmūris ir bezmaksas aizsardzības rīks Latvijas interneta lietotājiem un uzņēmumiem. Tas palīdz bloķēt piekļuvi CERT.LV identificētām pikšķerēšanas, ļaunatūras un citām kaitnieciskām vietnēm.
Arī Latvijas valsts meži piedzīvoja nopietnu incidentu
2026. gada 22. jūnijā tika konstatēts liela mēroga kiberuzbrukums AS “Latvijas valsts meži” IT infrastruktūrai. Atbildību uzņēmās ārvalstu finansiāli motivēts izspiedējvīrusu grupējums. CERT.LV norāda, ka uzbrucēja nopludinātās informācijas apjoms sasniedza aptuveni 44 GB, bet potenciāli iegūtais datu apjoms varēja būt lielāks.
CERT.LV secinājumi norāda arī uz būtisku mācību uzņēmumiem: viena savlaicīgi nenovērsta publiski pieejamas sistēmas ievainojamība var kļūt par ieejas punktu daudz plašākam uzbrukumam.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai pēc CSDD incidenta jāmaina e-CSDD parole?
CSDD norāda, ka klientu lietotājvārdi un paroles incidentā nav skarti. Tomēr citos kontos joprojām ieteicams izmantot unikālas paroles un daudzfaktoru autentifikāciju.
Vai personas kods ļauj piekļūt Smart-ID?
Nē. Personas kods viens pats piekļuvi Smart-ID vai eParaksts mobile nenodrošina. Risks rodas, ja lietotājs pats apstiprina krāpnieka iniciētu autentifikācijas pieprasījumu.
Vai īsts automašīnas numurs ziņojumā pierāda, ka paziņojums ir no CSDD?
Nē. Pēc datu noplūdes īstu personas vai transportlīdzekļa datu izmantošana pati par sevi vairs nav pierādījums ziņas autentiskumam. Informācija jāpārbauda neatkarīgi oficiālajā pakalpojuma vietnē vai lietotnē.
Galvenais secinājums
Pēc lielas datu noplūdes bīstamākais nav tikai pats nozagto datu fakts, bet iespēja tos kombinēt ar citu informāciju un izmantot ļoti personalizētai sociālajai inženierijai. AI šo procesu padara ātrāku un pārliecinošāku.
Ja ziņojumā ir tavs īstais vārds, personas kods vai automašīnas numurs, tas vēl nenozīmē, ka ziņojuma sūtītājs ir tas, par ko uzdodas.
Komentāri
Vēl nav neviena komentāra. Jūsu komentārs varētu būt pirmais!
Pievienot komentāru