Hormuza krīze ieiet jaunā fāzē: pēc naftas cauruļvada slēgšanas uzbrukts arī kuģim

Naftas piegāžu krīze Tuvajos Austrumos ir iegājusi bīstamākā fāzē: 2026. gada 13. septembrī saņemts ziņojums par lādiņa trāpījumu kuģim Hormuza šaurumā — tikai dienu pēc tam, kad Saūda Arābija uz laiku slēdza savu stratēģisko East–West naftas cauruļvadu.

Abi notikumi ir savstarpēji īpaši nozīmīgi. Hormuza šaurums ir galvenais jūras ceļš Persijas līča energoresursu eksportam, savukārt aptuveni 1200 kilometru garais East–West cauruļvads pēdējos mēnešos kalpoja kā galvenais Saūda Arābijas maršruts šauruma apiešanai.

Saskaņā ar kuģu kustības izsekošanas uzņēmumu un analītiķu aplēsēm cauruļvads pēdējos mēnešos transportēja aptuveni 4–5 miljonus barelu naftas dienā jeb 4–5% no pasaules piedāvājuma. Tas nenozīmē, ka viss šis apjoms jau ir neatgriezeniski zaudēts, tomēr tirgus vienlaikus saskaras ar jūras maršruta, sauszemes infrastruktūras un apdrošināšanas risku.

Kas notika Hormuza šaurumā?

Apvienotās Karalistes Jūras tirdzniecības operāciju centrs jeb UKMTO paziņoja, ka saņēmis ziņojumu par lādiņu, kas trāpījis kuģim, tam šķērsojot Hormuza šaurumu. Uz kuģa izcēlās ugunsgrēks, un vietējās iestādes sāka cilvēku evakuāciju.

Vienlaikus Irānas valsts mediji ziņoja par uzbrukumu Irānas komerckuģim pie Kešmas salas. Saskaņā ar sākotnējo informāciju viens cilvēks gājis bojā un četri ievainoti.

Publiski pieejamā informācija vēl neļauj droši secināt, vai UKMTO ziņojums un Irānas mediju aprakstītais incidents attiecas uz vienu un to pašu kuģi. Tāpat nav neatkarīgi apstiprināts uzbrucējs vai lādiņa izcelsme.

Kādēļ East–West cauruļvada slēgšana ir tik nozīmīga?

Saūda Arābijas East–West cauruļvads savieno naftas ieguves reģionus valsts austrumos ar Janbu ostu pie Sarkanās jūras. Tas ļauj eksportēt naftu, neizmantojot Hormuza šaurumu.

Cauruļvads tika slēgts piesardzības nolūkā pēc dronu uzbrukuma tā infrastruktūrai Rijādas un Medīnas reģionos. Saūda Arābija un Irāka norādīja, ka droni ielidojuši no Irākas teritorijas, taču atbildība par uzbrukumu uzreiz netika uzņemta un vainīgais nav neatkarīgi apstiprināts.

Slēgšana ir īpaši problemātiska tādēļ, ka cauruļvads nebija tikai papildu eksporta iespēja. Hormuza šauruma kuģu satiksmei sarūkot, tas kļuva par vienu no svarīgākajiem maršrutiem Saūda Arābijas naftas nogādāšanai pasaules tirgū.

Kādēļ tirgus situācija tagad ir bīstamāka?

Atsevišķu kuģa incidentu tirgus varētu uztvert kā ierobežotu drošības problēmu. Atsevišķa cauruļvada pagaidu slēgšana savukārt varētu tikt kompensēta ar alternatīviem maršrutiem, krājumiem vai eksporta grafiku maiņu.

Taču abu risku vienlaicīga iestāšanās būtiski samazina sistēmas elastību:

Hormuza šaurumā pieaug kuģu, apkalpju un kravu fiziskās drošības risks;
apdraudēts ir nozīmīgākais Saūda Arābijas sauszemes apiešanas maršruts;
apdrošinātāji var paaugstināt kara riska prēmijas vai ierobežot segumu;
kuģu īpašnieki var atlikt reisus vai prasīt lielāku atlīdzību;
piegāžu termiņi kļūst grūtāk prognozējami;
tirgus zaudē daļu no rezerves jaudas, kas nepieciešama nākamo incidentu kompensēšanai.

Tādēļ naftas cenu ietekmē ne tikai faktiski neeksportēto barelu skaits. Cenā tiek iekļauta arī riska prēmija par iespēju, ka traucējumi kļūs ilgāki vai skars vēl citus maršrutus.

Vai naftas cena var turpināt pieaugt?

Reuters ziņoja, ka pieaugošo piegāžu risku apstākļos naftas cena jau bija atgriezusies virs 100 ASV dolāriem par barelu. Turpmāko virzienu noteiks ne tikai pats uzbrukums kuģim, bet galvenokārt traucējumu ilgums un pieejamās alternatīvas.

Cenu augšupvērsts spiediens var pastiprināties, ja:

East–West cauruļvada darbības atjaunošana ieilgst;
notiek jauni uzbrukumi kuģiem vai ostu infrastruktūrai;
samazinās tankkuģu kustība caur Hormuza šaurumu;
apdrošināšanas izmaksas padara daļu reisu ekonomiski neizdevīgus;
spriedze izplatās arī Bab el Mandeba šaurumā un Sarkanajā jūrā.

Savukārt ātra cauruļvada darbības atjaunošana, drošāka kuģu kustība vai diplomātiska vienošanās varētu samazināt riska prēmiju. Tādēļ īstermiņā iespējamas ne tikai augstas cenas, bet arī ļoti straujas cenu svārstības abos virzienos.

Ko tas nozīmē Latvijas uzņēmumiem?

Latvija naftu tieši no Hormuza šauruma var neimportēt lielos apjomos, tomēr naftas produktu cenas veidojas starptautiskā tirgū. Tādēļ ilgstošāki piegāžu traucējumi var ietekmēt:

dīzeļdegvielas un benzīna vairumtirdzniecības cenas;
autopārvadājumu, kurjeru un loģistikas izmaksas;
aviācijas un jūras pārvadājumu cenas;
plastmasas, ķīmisko produktu un iepakojuma pašizmaksu;
lauksaimniecības un ražošanas uzņēmumu enerģijas izdevumus;
inflāciju un mājsaimniecību pirktspēju.

Uzņēmumiem ar lielu degvielas vai transporta īpatsvaru izmaksās nevajadzētu budžetu balstīt uz vienu naftas cenas scenāriju. Praktiski būtu jāaprēķina vismaz bāzes, paaugstinātas cenas un ilgstošu traucējumu scenārijs.

Ko uzņēmumam vajadzētu pārbaudīt jau tagad?

Noskaidrot, cik liela daļa no pašizmaksas tieši vai netieši atkarīga no degvielas un naftas produktiem.
Pārbaudīt, vai līgumos iespējams koriģēt cenu būtiska energoresursu sadārdzinājuma gadījumā.
Izvērtēt piegāžu termiņu un transporta izmaksu rezervi nākamajiem mēnešiem.
Noskaidrot, vai kritiskajām precēm ir alternatīvi piegādātāji vai maršruti.
Regulāri atjaunot naudas plūsmas prognozi, nevis gaidīt degvielas cenu izmaiņas uzpildes stacijās.

Ko šī situācija nozīmē investoriem?

Augstāka naftas cena var palielināt enerģētikas uzņēmumu ieņēmumus, tomēr ģeopolitiskās krīzes laikā rezultātu nenosaka tikai preces cena. Jāvērtē arī uzņēmuma aktīvu atrašanās vieta, eksporta maršruti, apdrošināšana, sankciju risks un spēja faktiski nogādāt produktu pircējam.

Vienlaikus augstas enerģijas cenas var pasliktināt transporta, aviācijas, ķīmiskās rūpniecības un energoietilpīgas ražošanas uzņēmumu peļņas rādītājus. Tās var arī uzturēt inflāciju un samazināt centrālo banku iespējas ātri pazemināt procentu likmes.

Šis raksts ir informatīvs un nav individuāls ieguldījumu ieteikums.

Biežākie jautājumi

Vai Hormuza šaurums ir pilnībā slēgts?

Nē, no jaunā incidenta vien nevar secināt, ka visa kuģu satiksme ir juridiski vai fiziski pilnībā apturēta. Tomēr komerciālā satiksme ir zema, bet drošības un apdrošināšanas riski ir ļoti augsti.

Vai pasaules tirgus jau ir zaudējis 4–5 miljonus barelu dienā?

Ne obligāti. Šis skaitlis raksturo East–West cauruļvada pēdējos mēnešos transportēto apjomu. Faktiskais eksporta samazinājums būs atkarīgs no slēgšanas ilguma, krājumiem un iespējām novirzīt plūsmas pa citiem maršrutiem.

Kas uzbruka kuģim?

Raksta sagatavošanas brīdī uzbrucējs un lādiņa izcelsme nebija neatkarīgi apstiprināti.

Vai degvielas cenas Latvijā pieaugs uzreiz?

Ne obligāti tajā pašā dienā. Vietējās cenas ietekmē naftas un gatavo naftas produktu cenas, valūtas kurss, nodokļi, krājumi, piegādes līgumi un tirgotāju cenu maiņas grafiki.

Informācija aktualizēta 2026. gada 13. septembrī. Situācija ir mainīga, tādēļ informācija par kuģi, cauruļvada darbību un piegāžu apjomu var tikt precizēta.