Kazāks aicina samazināt sabiedriskā sektora darbavietas — ko tas nozīmētu uzņēmumiem?

Kazāks aicina samazināt sabiedriskā sektora darbavietas — ko tas nozīmētu uzņēmumiem?

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks 2026. gada 11. novembrī aicināja samazināt sabiedriskajā sektorā nodarbināto skaitu, pārmaiņas savienojot ar pārkvalifikāciju un palīdzību pārejai uz privāto sektoru. Tas ir ekonomikas politikas priekšlikums, nevis konkrētas iestādes paziņojums par darbinieku atlaišanu.

Intervijā Latvijas Televīzijai Kazāks vērtēja vairāku gadu attīstību: viņaprāt, privātajā sektorā nodarbinātība sarukusi, kamēr sabiedriskajā sektorā līdzīga pielāgošanās nav notikusi. Pārejas atbalstā viņš saskata lielāku Nodarbinātības valsts aģentūras lomu.

Ko patiesībā rāda darbavietu dati?

CSP dati par 2026. gada otro ceturksni rāda aizņemto darbavietu gada pieaugumu abos sektoros: privātajā par 1,4%, sabiedriskajā par 1,5%. Kopā bija 904,2 tūkstoši aizņemtu darbavietu un 19,7 tūkstoši vakanču.

Tāpēc Kazāka vērtējumu par ilgāku periodu nedrīkst pārveidot apgalvojumā, ka privātā sektora darbavietas sarūk katrā jaunākajā salīdzinājumā. Analizējot reformu, nepieciešams vienāds periods un salīdzināmi rādītāji.

Sabiedriskais sektors nav tikai ministrijas

Valsts kancelejas skaidrojumā sabiedriskais sektors aptver arī pašvaldības un valsts vai pašvaldību kontrolētus uzņēmumus. Tādēļ visu šo darbavietu pielīdzināšana ministriju ierēdņu amatiem radītu nepareizu priekšstatu par iespējamo samazinājumu.

Redakcionālais vērtējums: vispirms jānosaka, kuras funkcijas dublējas, kur iespējama procesu vienkāršošana un kā saglabāt pakalpojumu pieejamību. Vienāds samazinājuma procents visām iestādēm pats par sevi nepierāda efektivitātes uzlabojumu.

Vai uzņēmumi varētu iegūt vajadzīgos darbiniekus?

Uzņēmumam jāvērtē konkrētā kandidāta prasmes, nevis iepriekšējā darba devēja juridiskais statuss. Dokumentu pārvaldība, klientu apkalpošana un projektu koordinēšana var būt pārnesamas prasmes, tomēr tehniskās profesijās ar tām vien nepietiks.

NVA 9. novembrī atjauninātajā informācijā apmācībām pēc darba devēja pieprasījuma ir norādīta atvērta pieteikšanās. Pasākums paredz bezdarbnieku sagatavošanu uzņēmuma vajadzībām un darba devēja pienākumu pēc mācībām nodarbināt cilvēku attiecīgajā profesijā vismaz trīs mēnešus. Konkrētā dalībnieka atbilstība jāpārbauda NVA.

Ko darba devējam darīt tagad?

  1. Aprakstīt vakances uzdevumus un prasmes, kuras nepieciešamas jau pirmajā darba dienā.
  2. Nošķirt šīs prasmes no iemaņām, ko iespējams apgūt uzņēmumā.
  3. Ieplānot mentora laiku un apmācības izmaksas, nepaļaujoties uz tūlītēju pilnu produktivitāti.
  4. Vērtēt arī darba vietas atrašanās vietu, atalgojumu un kandidāta gatavību mainīt profesiju.

Ja pārmaiņu laikā cilvēks izvēlas savu uzņēmējdarbību, noderīgi ir salīdzināt uzņēmuma izveides un citus biznesa pakalpojumus. Sadarbības iespēju izpētei var izmantot biznesa sludinājumu sadaļu; konkrēts piedāvājums un tā nosacījumi jāvērtē atsevišķi.

Reformas rezultātu vajadzētu vērtēt pēc pakalpojumu kvalitātes un cilvēku pārejas uz ilgtspējīgu nodarbinātību. Mazāks amatu saraksts vēl nav pietiekams pierādījums, ka uzņēmējiem darbiniekus atrast kļuvis vieglāk.

Informācijas avoti

Komentāri

Vēl nav neviena komentāra. Jūsu komentārs varētu būt pirmais!

Pievienot komentāru