2026. gada jūlijā Latvijā reģistrēts straujākais mazumtirdzniecības apjoma mēneša pieaugums Eiropas Savienībā. Kamēr eirozonā tirdzniecības apjoms salīdzinājumā ar jūniju samazinājās par 0,6% un ES kopumā par 0,4%, Latvijā tas palielinājās par 2,5%.
Arī gada salīdzinājumā Latvijas rezultāts ievērojami pārsniedza Eiropas vidējo līmeni. Mazumtirdzniecības apjoms Latvijā bija par 7,1% lielāks nekā 2025. gada jūlijā, kamēr ES kopējais pieaugums bija tikai 1,0%, bet eirozonā – 0,6%.
Dati būtiski pastiprina pazīmes, ka Latvijas ekonomikas atkopšanās kļūst plašāka un tai sāk pievienoties arī iekšējais patēriņš. Tomēr viens spēcīgs mēnesis vēl nav pietiekams pierādījums ilgstošai tendencei.
Kā Latvija izskatās uz citu ES valstu fona?
Eurostat sezonāli un kalendāri koriģētie dati rāda, ka 2026. gada jūlijā lielākais mazumtirdzniecības apjoma pieaugums salīdzinājumā ar jūniju bija:
- Latvijā – 2,5%;
- Kiprā – 2,0%;
- Luksemburgā – 1,8%.
Tajā pašā laikā mazumtirdzniecības apjoms Vācijā samazinājās par 3,4%, Spānijā par 0,9%, bet Itālijā un Polijā par 0,3%.
Gada salīdzinājumā Latvija ieņēma otro vietu starp dalībvalstīm, par kurām Eurostat bija pieejami dati:
- Kiprā – pieaugums par 8,6%;
- Latvijā – par 7,1%;
- Zviedrijā – par 6,4%.
Savukārt Rumānijā mazumtirdzniecības apjoms gada laikā samazinājās par 5,7%, Vācijā par 2,5%, Itālijā par 1,0% un Spānijā par 0,7%.
Kāpēc Latvijas 2,5% kāpums ir nozīmīgs?
Mēneša pieaugums par 2,5% nav tikai nominālā naudas apgrozījuma palielināšanās cenu kāpuma dēļ. Eurostat salīdzina mazumtirdzniecības apjomu, koriģējot datus atbilstoši cenu, kalendāra un sezonālajai ietekmei.
Tas nozīmē, ka jūlijā Latvijā faktiski tika pārdots lielāks preču apjoms nekā jūnijā. Turklāt pieaugums notika laikā, kad ES un eirozonas kopējie rādītāji samazinājās.
Latvijas gada izaugsme arī kļuvusi straujāka. Eurostat datos tā palielinājās no 2,5% aprīlī līdz 3,5% maijā, 5,1% jūnijā un 7,1% jūlijā. Četru mēnešu virziens tādēļ izskatās pārliecinošāks nekā viena atsevišķa mēneša rezultāts.
Kuras preču grupas veicināja izaugsmi?
Centrālās statistikas pārvaldes detalizētie dati rāda, ka gada pieaugumu galvenokārt nodrošināja nepārtikas preces un autodegviela.
- nepārtikas preču mazumtirdzniecība, neieskaitot autodegvielu, palielinājās par 9,6%;
- autodegvielas mazumtirdzniecība pieauga par 8,2%;
- pārtikas preču mazumtirdzniecība palielinājās par 2,6%.
Īpaši straujš gada kāpums bija metālizstrādājumu, instrumentu, būvmateriālu un santehnikas tirdzniecībā – par 17,3%. Tirdzniecība pa pastu un interneta veikalos pieauga par 14,8%, bet informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu tirdzniecība – par 10,4%.
Tas liecina, ka izaugsmi neveido tikai ikdienas pārtikas pirkumi. Pieaug arī izdevumi precēm, kuru iegādi mājsaimniecības un uzņēmumi var atlikt – būvmateriāliem, instrumentiem, apģērbam, tehnoloģijām un citām nepārtikas precēm.
Vienlaikus izaugsme nav vienāda visās kategorijās. Kultūras un sporta preču mazumtirdzniecības apjoms gada laikā samazinājās par 9,3%, bet tirdzniecība stendos un tirgos – par 2,3%.
Kāpēc Eurostat rāda 7,1%, bet CSP – 7,0%?
CSP 28. augusta nacionālajā publikācijā norādīts, ka mazumtirdzniecības apgrozījums salīdzināmajās cenās gada laikā pieauga par 7,0%. Eurostat 4. septembra salīdzināmajā ES datu rindā Latvijai norādīts 7,1% pieaugums.
Nelielā 0,1 procentpunkta atšķirība nemaina ekonomisko secinājumu. Eurostat publicē harmonizētu un vēlāk aktualizētu dalībvalstu datu kopu, savukārt CSP norāda, ka sākotnējie dati turpmākajos mēnešos var tikt precizēti pēc papildu informācijas saņemšanas no uzņēmumiem.
Salīdzinot Latviju ar citām ES valstīm, jāizmanto viena Eurostat datu rinda. Savukārt Latvijas tirdzniecības nozaru detalizētai analīzei piemērotāki ir CSP dati.
Vai iekšējais patēriņš tiešām pievienojas ekonomikas atkopšanai?
Jaunākie dati šo secinājumu atbalsta, bet vēl neļauj to uzskatīt par galīgi pierādītu.
2026. gada 2. ceturksnī Latvijas IKP gada laikā pieauga par 3,0%, bet salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni – par 0,7%. Mājsaimniecību galapatēriņš palielinājās par 3,7%, mazumtirdzniecības nozares pievienotā vērtība – par 5,8%, bet preču un pakalpojumu eksporta apjoms – par 7,7%.
Arī ražošanā redzami pozitīvi signāli. Jūlijā apstrādes rūpniecības produkcijas apjoms bija par 8,2% lielāks nekā pirms gada. Tās apgrozījums vietējā tirgū pieauga par 8,4%, bet eksportā – par 8,5%.
Patēriņam palīdz arī iedzīvotāju pirktspējas pakāpeniska atjaunošanās. Vidējā neto darba samaksa 2. ceturksnī sasniedza 1 401 eiro un gada laikā palielinājās par 4,4%. Ņemot vērā patēriņa cenu pieaugumu, reālais neto atalgojums pieauga par 1,1%.
Kopā šie rādītāji veido plašāku izaugsmes ainu: vienlaikus palielinās ražošana, eksports, investīcijas, mājsaimniecību patēriņš un mazumtirdzniecība. Tas ir stabilāks ekonomikas modelis nekā izaugsme, kuru nodrošina tikai viena nozare.
Ko šie dati nozīmē uzņēmējiem?
- Pārskatīt pārdošanas prognozes. Uzņēmumiem, kuri strādā ar nepārtikas precēm, būvmateriāliem, tehnoloģijām vai e-komerciju, jūlija dati var pamatot piesardzīgu pieprasījuma prognožu palielināšanu.
- Salīdzināt apjomus, ne tikai ieņēmumus. Apgrozījuma pieaugums faktiskajās cenās var rasties inflācijas dēļ. Lēmumiem jāvērtē pārdoto vienību skaits, vidējā pirkuma vērtība un bruto peļņa.
- Nepārvērtēt vienu mēnesi. Krājumu un personāla palielināšanu drošāk balstīt vismaz trīs mēnešu pārdošanas tendencē, nevis tikai jūlija rezultātos.
- Atdalīt tirgus kopējo kāpumu no sava uzņēmuma rezultāta. Ja konkrētā uzņēmuma pārdošana aug lēnāk nekā attiecīgā nozare, var samazināties tā tirgus daļa pat tad, ja ieņēmumi palielinās.
- Sagatavoties atšķirīgai situācijai pa kategorijām. Kopējais mazumtirdzniecības kāpums nenozīmē vienādu pieprasījumu pārtikā, būvmateriālos, tehnoloģijās, apģērbā un atpūtas precēs.
Kas vēl var apturēt patēriņa atkopšanos?
Latvijas mazumtirdzniecības izaugsmei joprojām ir vairāki riski. Reālais algu pieaugums ir pozitīvs, bet pagaidām neliels. Patērētāju izdevumus var ierobežot enerģijas cenu kāpums, kredītu izmaksas, piesardzība par nākotnes ienākumiem un nevienmērīgs algu pieaugums starp nozarēm un reģioniem.
Arī spēcīgs gada salīdzinājums daļēji var būt saistīts ar zemāku iepriekšējā gada bāzi. Tādēļ turpmākajos mēnešos būs svarīgi vērot, vai mazumtirdzniecības apjoms turpina palielināties salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi un vai pieaugums saglabājas vairākās preču grupās.
Biežākie jautājumi
Cik strauji Latvijas mazumtirdzniecība pieauga 2026. gada jūlijā?
Eurostat dati rāda 2,5% pieaugumu salīdzinājumā ar jūniju un 7,1% pieaugumu salīdzinājumā ar 2025. gada jūliju.
Vai Latvijai bija labākais rezultāts Eiropas Savienībā?
Mēneša salīdzinājumā – jā. Latvijai bija lielākais pieaugums starp ES dalībvalstīm, par kurām bija pieejami dati. Gada salīdzinājumā Latvija bija otrajā vietā aiz Kipras.
Vai pieaugumu izraisīja tikai cenu kāpums?
Nē. Eurostat publicē mazumtirdzniecības apjoma indeksu, bet CSP gada salīdzinājumu sniedz salīdzināmajās cenās. Tādējādi cenu pārmaiņu ietekme no šiem rādītājiem tiek izslēgta.
Vai dati pierāda, ka Latvijas ekonomikas atkopšanās ir stabila?
Vēl ne. Tie būtiski pastiprina pozitīvo signālu, īpaši kopā ar IKP, patēriņa, algu, eksporta un apstrādes rūpniecības datiem, tomēr tendence jāapstiprina arī turpmākajos mēnešos.
Kuras mazumtirdzniecības kategorijas auga visstraujāk?
Gada laikā īpaši strauji palielinājās būvmateriālu, instrumentu un santehnikas tirdzniecība, tirdzniecība internetā un pa pastu, kā arī informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu tirdzniecība.
Informācija aktualizēta 2026. gada 5. septembrī. Eurostat un CSP sākotnējie dati turpmākajos mēnešos var tikt precizēti.
Komentāri
Vēl nav neviena komentāra. Jūsu komentārs varētu būt pirmais!
Pievienot komentāru