PPWR stāšanās vispārējā piemērošanā 2026. gada 12. augustā nenozīmē, ka Latvijas interneta veikalam būtu jāaptur pārdošana Eiropas Savienībā. Taču uzņēmumiem, kas iepakotas preces sūta gala klientiem citās ES valstīs, līdzšinējais modelis “ieliekam preci kastē un nosūtām jebkur Eiropā” kļūst administratīvi sarežģītāks.
Šajā rakstā neanalizēsim vēlreiz visas PPWR prasības. Mērķis ir praktisks – saprast, kā turpināt pārrobežu tirdzniecību ar iespējami mazāku EPR administrāciju un izmaksām.
Īsā atbilde: 27 reģistrācijas automātiski nav nepieciešamas
PPWR ievieš kopīgus iepakojuma noteikumus visā Eiropas Savienībā, taču ražotāju paplašinātās atbildības jeb EPR administrēšana joprojām ir saistīta ar konkrētu dalībvalsti.
Uzņēmumam jāvērtē tās valstis, kurās tas faktiski dara pieejamu iepakojumu vai iepakotu preci un kurās tas saskaņā ar PPWR ražotāja definīciju kļūst par atbildīgo ražotāju.
Ja Latvijas interneta veikals pārdod preces tikai Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, tam nav pamata automātiski organizēt EPR reģistrāciju Francijā, Portugālē vai citās valstīs, kurās preces netiek tirgotas.
Savukārt, ja uzņēmums no Latvijas tieši nosūta iepakotu preci gala lietotājam citā dalībvalstī, PPWR ražotāja definīcija var nozīmēt, ka EPR pienākums rodas tieši šajā galamērķa valstī.
1. Vispirms izveido savu pārdošanas valstu karti
Pirms maksāt konsultantiem vai reģistrēties vairākās sistēmās, izveido vienkāršu sarakstu ar valstīm, uz kurām uzņēmums pēdējo 12 mēnešu laikā faktiski nosūtījis preces.
Katrai valstij atbildi uz četriem jautājumiem
- Vai uzņēmums šajā valstī vispār pārdod preces?
- Vai prece tiek nosūtīta tieši gala lietotājam?
- Vai prece vispirms tiek pārdota vietējam izplatītājam vai vairumtirgotājam?
- Kurš uzņēmums konkrētajā piegādes ķēdē pirmais dara iepakoto preci pieejamu attiecīgajā tirgū?
Šāda pārbaude ļauj ātri nodalīt valstis, kurās uzņēmumam var būt tiešs EPR pienākums, no valstīm, kurās pienākums var attiekties uz citu piegādes ķēdes dalībnieku.
2. Mazam e-veikalam nav obligāti jāapkalpo visa Eiropa
Viens no vienkāršākajiem veidiem, kā kontrolēt izmaksas, ir izvērtēt, vai pārdošana katrā valstī vispār ir ekonomiski pamatota.
Ja uzņēmums gada laikā kādā valstī pārdod tikai dažus produktus, bet EPR reģistrācijas, pilnvarotā pārstāvja, apsaimniekošanas un administrācijas izmaksas ir lielākas par nopelnīto peļņu, šāds tirgus var nebūt ekonomiski izdevīgs.
Vienkārša formula lēmumam
Minimālais pasūtījumu skaits, kas nepieciešams tirgum = gada fiksētās atbilstības izmaksas / peļņa no viena pasūtījuma.
Ja aprēķins rāda, ka konkrētā valsts nespēj segt pati savas atbilstības izmaksas, uzņēmums var koncentrēties uz dažiem galvenajiem eksporta tirgiem un pārējos pievienot vēlāk.
ES noteikumi neuzliek tirgotājam vispārēju pienākumu piegādāt preces uz visām dalībvalstīm. Tomēr piegādes teritorijas ierobežošana jāorganizē tā, lai netiktu pārkāpti ES noteikumi par nepamatotu ģeogrāfisko diskrimināciju.
3. Neveido 10 atsevišķus procesus – centralizē EPR administrāciju
Fakts, ka reģistri ir nacionāli, nenozīmē, ka uzņēmējam katrā valstī viss jādara pašam.
Uzņēmums var izmantot vienu centralizētu atbilstības pakalpojumu sniedzēju, kurš koordinē reģistrāciju, ražotāju atbildības organizācijas, pilnvarotos pārstāvjus un atskaites vairākos tirgos.
Pirms līguma noslēgšanas pieprasi vienu kopēju piedāvājumu
- reģistrācijas izmaksas katrai valstij;
- gada administrācijas maksu;
- pilnvarotā pārstāvja izmaksas, ja tas nepieciešams;
- ražotāju atbildības organizācijas izmaksas;
- atskaišu iesniegšanas biežumu;
- papildu maksas par datu labošanu vai jaunas valsts pievienošanu;
- kā uzņēmums var saņemt un eksportēt savus datus, ja vēlāk maina pakalpojuma sniedzēju.
Svarīgi saprast – centralizēts pakalpojums var samazināt administratīvo darbu, taču juridiski nacionālās reģistrācijas nepārvēršas par vienu kopēju ES reģistrāciju.
4. Samazini unikālo iepakojuma veidu skaitu
Jo vairāk uzņēmumam ir dažādu kastu, aplokšņu, pildmateriālu un produktu komplektu, jo sarežģītāka kļūst iepakojuma uzskaite.
Mazam interneta veikalam bieži ir izdevīgāk izmantot, piemēram, trīs standartizētas kastes nekā 15 dažādus iepakojuma variantus.
Katram iepakojuma veidam izveido savu kodu
- P01 – mazā kartona kaste;
- P02 – vidējā kartona kaste;
- P03 – polsterēta aploksne.
Katram kodam saglabā materiālu, svaru, piegādātāju un tehniskās dokumentācijas atsauci.
Tad pasūtījumu sistēmā vai izklājlapā nepieciešams saglabāt tikai informāciju, ka konkrētam pasūtījumam izmantots, piemēram, P02 iepakojums.
5. Izveido vienu iepakojuma datu tabulu visam uzņēmumam
Nav nepieciešams uzreiz iegādāties sarežģītu EPR programmatūru. Nelielam uzņēmumam sākumā pilnīgi pietiek ar korekti izveidotu izklājlapu.
Minimālie dati, kurus ieteicams saglabāt
- iepakojuma kods;
- iepakojuma veids;
- materiāls;
- vienas vienības svars gramos;
- piegādātājs;
- produkti, kuriem iepakojums tiek izmantots;
- tehniskās dokumentācijas atsauce;
- valstis, kurās šis iepakojums tiek izmantots.
Šāda sistēma ļauj vienu un to pašu tehnisko informāciju izmantot vairākos tirgos un atsevišķi aprēķināt tikai katrā valstī faktiski realizēto iepakojuma daudzumu.
6. Aprēķini iepakojuma daudzumu automātiski no pasūtījumiem
Lielākā kļūda būtu gada beigās mēģināt manuāli saskaitīt tūkstošiem izsūtītu paku.
Ja katram pasūtījumam ir zināms iepakojuma kods, kopējo daudzumu iespējams aprēķināt automātiski.
Kopējais iepakojuma svars = nosūtīto iepakojuma vienību skaits × vienas vienības svars.
Datus vēlams grupēt pēc galamērķa valsts un materiāla. Tad EPR atskaitei nepieciešamos skaitļus iespējams iegūt no pārdošanas datiem, nevis veidot jaunu uzskaiti no nulles.
7. Marketplace nav automātiska EPR apdrošināšana
PPWR uzliek konkrētus pienākumus arī tiešsaistes platformām. Platformām pirms pārdevēja pielaišanas pie tirdzniecības var būt jāsaņem ražotāja EPR reģistrācijas informācija un reģistrācijas numurs valstī, kur atrodas patērētājs.
Tas nozīmē, ka pārdevējiem jābūt gataviem šos numurus platformai iesniegt.
Vienlaikus nevajadzētu automātiski pieņemt, ka marketplace pats samaksās EPR maksas vai veiks reģistrāciju uzņēmuma vietā.
PPWR paredz iespēju, ka noteiktus EPR pienākumus platforma var izpildīt ražotāja vārdā, ja tam ir rakstisks pilnvarojums. Tas ir pakalpojuma modelis, nevis automātiska likuma sekas.
8. Fulfillment centrs arī automātiski nepārņem ražotāja statusu
Preču glabāšana citas valsts noliktavā pati par sevi nenozīmē, ka fulfillment pakalpojuma sniedzējs kļūst par EPR atbildīgo ražotāju.
PPWR paredz, ka ražotāji fulfillment pakalpojuma sniedzējam nodod savu reģistrācijas informāciju un apliecinājumu par EPR pienākumu izpildi.
Tādēļ pirms fulfillment risinājuma izvēles jāpārbauda ne tikai loģistikas cena, bet arī tas, kā tiek sadalīta atbildība par iepakojumu.
9. Vietējais izplatītājs var būt efektīva alternatīva tiešai B2C tirdzniecībai
Ja uzņēmums kādā valstī sasniedz pietiekami lielu apgrozījumu, iespējams apsvērt vietējā izplatītāja vai vairumtirgotāja izmantošanu.
Ja vietējais uzņēmums faktiski iegādājas preci un pēc tam pirmais dara iepakoto produktu pieejamu savas valsts tirgū, PPWR ražotāja statusa sadalījums var atšķirties no modeļa, kur Latvijas uzņēmums pārdod preci tieši gala patērētājam.
Tomēr tikai līguma punkts “EPR apmaksā izplatītājs” nav pietiekams. Ražotāja statuss jānosaka pēc faktiskās piegādes ķēdes un PPWR definīcijām.
Tādēļ šo modeli vislabāk izmantot kā reālu biznesa struktūras maiņu, nevis formālu mēģinājumu pārlikt pienākumu citai personai.
10. Pilnvarotais pārstāvis – svarīga izmaksu pozīcija
PPWR paredz, ka ES dalībvalstī reģistrētam ražotājam, kurš ar distances līgumu tieši dara iepakotas preces pieejamas gala lietotājiem citā dalībvalstī, jāieceļ EPR pilnvarotais pārstāvis galamērķa valstī.
Eiropas Komisija bija ierosinājusi šo prasību ES uzņēmumiem uz laiku apturēt, taču līdz 2026. gada augustam šīs izmaiņas nav pieņemtas. Padomē darbs pie konkrētā apturēšanas priekšlikuma 2026. gada vasarā tika pārtraukts.
Tāpēc pašreizējā biznesa plānā pilnvarotā pārstāvja prasību nevajadzētu ignorēt, cerot uz nākotnes likuma grozījumu.
Ko nevajadzētu darīt?
- Neuzskati, ka mazs pārdošanas apjoms automātiski atbrīvo no EPR. PPWR nav vispārēja ES mēroga minimālā daudzuma izņēmuma reģistrācijai.
- Neuzskati, ka marketplace visu izdara automātiski. Vispirms pārbaudi konkrētās platformas pakalpojuma noteikumus.
- Neuzskati, ka fulfillment noliktava automātiski kļūst par ražotāju.
- Nepērc 27 valstu atbilstības paketi, pirms neesi noteicis, kuros tirgos faktiski pārdod.
- Nesaglabā iepakojuma svarus tikai piegādātāja e-pastos. Izveido vienu uzņēmuma datubāzi.
Vai var vienkārši pārtraukt piegādi uz dārgākajiem tirgiem?
Uzņēmums var izvēlēties valstis un teritorijas, uz kurām tas nodrošina piegādi. ES ģeobloķēšanas noteikumi neuzliek tirgotājam pienākumu fiziski piegādāt preci uz katru dalībvalsti.
Tomēr nedrīkst automātiski bloķēt klientu tikai viņa valstspiederības vai dzīvesvietas dēļ situācijās, kurās viņš vēlas iegādāties preci ar tādiem pašiem nosacījumiem un pats organizē saņemšanu teritorijā, kuru tirgotājs apkalpo.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai Latvijas interneta veikalam nepieciešamas 27 EPR reģistrācijas?
Nē. Jāvērtē tikai tās valstis, kurās uzņēmums faktiski dara iepakotas preces pieejamas un kur konkrētajā piegādes modelī tam rodas ražotāja statuss.
Vai ir viens kopējs ES EPR reģistrs?
Nē. PPWR paredz dalībvalstu ražotāju reģistrus. Centralizēts pakalpojumu sniedzējs var tos administrēt uzņēmuma vietā, bet juridiski reģistrācijas saglabājas nacionālas.
Vai marketplace var pārņemt EPR pienākumus?
Atsevišķos gadījumos un ar rakstisku pilnvarojumu platforma var izpildīt noteiktus EPR pienākumus ražotāja vārdā, taču tas nav automātiski piemērojams visām platformām un pārdevējiem.
Vai jau 2026. gadā e-komercijas kastē drīkst būt tikai 40% tukšās vietas?
Nē. PPWR gala redakcija paredz maksimālo 50% tukšās vietas attiecību grupas, transporta un e-komercijas iepakojumam no 2030. gada 1. janvāra vai trīs gadus pēc attiecīgās Komisijas metodikas spēkā stāšanās – atkarībā no tā, kurš datums pienāk vēlāk.
Praktisks modelis mazam Latvijas e-veikalam
- Izvēlies 2–5 svarīgākos eksporta tirgus.
- Pārbaudi savu ražotāja statusu katrā no tiem.
- Saņem vienu centralizētu cenu piedāvājumu par visu šo valstu EPR administrāciju.
- Samazini iepakojumu līdz dažiem standartizētiem variantiem.
- Nosver katru iepakojuma veidu vienu reizi un saglabā svaru datubāzē.
- Piesaisti iepakojuma kodu katram pasūtījumam.
- Automātiski apkopo datus pēc valsts un materiāla.
- Tikai pēc tam pievieno nākamo eksporta tirgu.
Secinājums: mērķis nav pārtraukt eksportu, bet padarīt atbilstību par procesu
PPWR un EPR pārrobežu e-komerciju padara administratīvi sarežģītāku, taču tas nenozīmē, ka mazam Latvijas uzņēmumam būtu jāatsakās no pārdošanas Eiropā.
Visdārgākais variants ir haotiski reģistrēties visur un datus vākt manuāli. Daudz efektīvāk ir koncentrēties uz rentablākajiem tirgiem, standartizēt iepakojumu, automatizēt daudzuma uzskaiti un centralizēt EPR administrāciju.
PPWR apstākļos konkurences priekšrocība būs nevis uzņēmumam, kas visvairāk tērē atbilstībai, bet tam, kas šo procesu izveido vienkāršu, atkārtojamu un mērogojamu.
Komentāri
Vēl nav neviena komentāra. Jūsu komentārs varētu būt pirmais!
Pievienot komentāru