3000 reisu protesta brīdinājums: kā valsts iepirkuma uzvarētāja cena kļūst par zaudējumu līgumu

Īsā atbilde: reģionālo autobusu protests parāda risku, kas attiecas ne tikai uz transportu. Ja uzņēmums uzvar ilgtermiņa publiskajā iepirkumā ar fiksētu vai reti pārskatāmu cenu, bet degvielas, algu un citu resursu izmaksas aug daudz straujāk, sākotnēji izdevīgs līgums var kļūt sistemātiski zaudējumus nesošs. Tomēr līgumcenu pēc tam nevar vienkārši palielināt pēc pušu vēlēšanās — grozījumiem jābūt paredzētiem līgumā vai jāpamato ar Publisko iepirkumu likumā noteiktu izņēmumu.

2026. gada 16. septembrī astoņi pasažieru pārvadātāji piedalās akcijā “Diena bez reģionālā sabiedriskā transporta”. LPPA prognozēja ietekmi līdz 3000 valsts pasūtītu reģionālo autobusu reisu un līdz 60 000 pasažieru apmērā. Tie ir protesta organizētāju plānotās ietekmes skaitļi, nevis vēl noslēgtas dienas gala statistika.

Kas tieši notiek 16. septembrī?

Protestā piedalās SIA “Daugavpils autobusu parks”, SIA “Dautrans”, SIA “HANSABUSS Latvija”, AS “Liepājas autobusu parks”, SIA “Norma-A”, AS “Nordeka”, AS “Rēzeknes autobusu parks” un Wanema jeb AS “Talsu autotransports”. Tie neizpilda daļu vai visu savu valsts pasūtīto reģionālo reisu apjomu.

LSM ziņoja, ka trešdienas rītā Rīgas autoostā bija atcelti reisi uz Ogri, Baldoni, Liepāju un citiem galamērķiem. Latgalē bija paredzēts neizpildīt vismaz 846 reisus, bet “Liepājas autobusu parks” norādīja uz aptuveni 800 neizpildītiem reģionālajiem reisiem. Starptautiskie reisi un Liepājas pilsētas transports protesta dēļ netika atcelti.

Pārvadātāji pieprasa risinājumu ilgtermiņa līgumu indeksācijai un papildu finansējumu. LPPA vēlas, lai izmaksu indeksācija notiktu vismaz reizi gadā, nevis tikai divas reizes desmit gadu līguma laikā.

Kāpēc 9,85 miljoni eiro protestu neapturēja?

15. septembrī valdība piešķīra papildu 9,85 miljonus eiro sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai 2026. gadā. Satiksmes ministrija skaidroja, ka finansējums nepieciešams, lai reģionālo autobusu un vilcienu maršrutu tīklu saglabātu 2025. gada apjomā.

2026. gada valsts budžetā sabiedriskajam transportam bija paredzēti 93,8 miljoni eiro, tostarp 52,9 miljoni eiro reģionālajiem autobusiem. Gada sākumā biļešu cenas autobusos tika paaugstinātas vidēji par 7,5%, bet vilcienos — par 6,6%, tomēr ar papildu ieņēmumiem nepietika pieaugošo izmaksu segšanai.

Te jānošķir divas naudas plūsmas. Papildu budžeta finansējums ļauj valstij uzturēt pasūtīto maršrutu tīklu. Savukārt līguma indeksācija nosaka, kā un cik bieži mainās konkrētā pārvadātāja atlīdzība par pakalpojuma vienību. Papildu nauda sistēmā pati par sevi vēl nenozīmē, ka konkrēta desmit gadu līguma cena automātiski tiek pārrēķināta atbilstoši šodienas degvielas un algu izmaksām.

Cik strauji mainījušās pārvadātāju izmaksas?

LPPA vadītājs Ivo Ošenieks Latvijas Radio norādīja, ka dīzeļdegvielas cena no aptuveni 1,50 eiro litrā martā pieaugusi līdz 2,19 eiro septembra vidū. Tas ir aptuveni 46% kāpums dažu mēnešu laikā. Pēc viņa teiktā, šo starpību pārvadātāji pašlaik sedz uz sava rēķina.

Asociācijas publiskotajā pozīcijā teikts, ka kopš 2021. gada degvielas cenas un autobusu vadītāju vidējā darba samaksa nozarē pieaugusi par vairāk nekā 60%, bet vispārējā inflācija sasniegusi 38%. Šie ir nozares asociācijas argumentācijā izmantotie rādītāji, nevis neatkarīgs visu astoņu uzņēmumu izmaksu audits.

Tomēr ekonomiskā problēma ir reāla arī bez viena universāla procenta: ja līgumā noteiktā cena mainās lēnāk nekā lielākās izmaksu pozīcijas, katrs izpildītais pakalpojums var pakāpeniski samazināt uzņēmuma peļņu un vēlāk palielināt zaudējumus.

Kāpēc uzvarējusi cena var kļūt par slazdu?

Publiskajā iepirkumā pretendents cenu nosaka pirms līguma izpildes. Desmit gadu līgumā viņam faktiski jāprognozē degvielas, darba samaksas, rezerves daļu, finansējuma, apdrošināšanas un tehniskās apkopes izmaksas gadiem uz priekšu.

Pārāk augsta riska rezerve var nozīmēt zaudētu konkursu. Pārāk zema rezerve palīdz uzvarēt, bet atstāj uzņēmumu bez aizsardzības pret izmaksu šoku. Ja konkursa vērtējumā dominē zemākā cena un indeksācijas formula ir vāja, tirgus dalībniekiem rodas stimuls uzņemties risku, kuru pēc tam nespēj finansēt.

Šādā situācijā zaudētājs nav tikai pārvadātājs. Pasūtītājam var nākties meklēt papildu budžeta naudu, pārskatīt maršrutus, piemērot sodus, lauzt līgumu vai rīkot jaunu iepirkumu. Pasažieris savukārt saņem nestabilāku pakalpojumu. Tāpēc laba indeksācija nav automātiska “dāvana” piegādātājam — tā var būt risku sadales un pakalpojuma nepārtrauktības instruments.

Vai valsts drīkst vienkārši palielināt līgumcenu?

Nē. Publisko iepirkumu likuma 61. pants ierobežo jau noslēgta iepirkuma līguma grozīšanu. Iemesls ir konkurences aizsardzība: citi pretendenti cenu iesniedza, balstoties uz sākotnējiem noteikumiem, tādēļ uzvarētājam pēc konkursa nedrīkst piešķirt tādas priekšrocības, kas varētu būt mainījušas konkursa rezultātu.

Iepirkumu uzraudzības birojs skaidro, ka drošākais risinājums ir jau iepirkuma dokumentos un līgumā skaidri un nepārprotami paredzēt:

vai līgumcenu drīkst pārskatīt;
kādi notikumi iedarbina indeksāciju;
kāds indekss vai izmaksu grozs tiek izmantots;
cik bieži cena tiek pārskatīta;
kādā apjomā un kuras cenas sastāvdaļas drīkst mainīt.

Likums pieļauj arī citus grozījumu pamatus. Būtiski grozījumi noteiktos apstākļos var būt pieļaujami, ja tie vajadzīgi tādu iemeslu dēļ, kurus rūpīgs pasūtītājs iepriekš nevarēja paredzēt; katra šāda grozījuma cenu pieaugumam noteikts 50% ierobežojums. Atsevišķa iespēja pastāv arī mazāka apjoma grozījumiem likumā noteiktajās robežās.

Taču izmaksu pieaugums ir objektīvi jāpierāda, piemēram, ar Centrālās statistikas pārvaldes vai citiem pārbaudāmiem datiem. Turklāt grozījumi nedrīkst mainīt līguma vispārējo raksturu. Ja cenas paaugstināšana būtiski maina sākotnējo ekonomisko līdzsvaru par labu uzvarētājam vai būtu ļāvusi konkursā piedalīties citiem pretendentiem, juridiskais risks strauji pieaug.

Vai protests atbrīvo pārvadātājus no līguma saistībām?

Nē. Politisks vai nozares protests pats par sevi neaptur noslēgta līguma darbību. Autotransporta direkcijas vadītājs Jānis Lapiņš norādījis, ka līgumos paredzētas sankcijas par neizpildītiem reisiem un dažiem pārvadātājiem iespējamais sods varētu pārsniegt 100 000 eiro.

Tādēļ uzņēmumi protestā uzņemas ne tikai reputācijas un attiecību ar pasažieriem risku, bet arī tiešu līgumisko izmaksu risku. Savukārt pasūtītājam jāizvērtē līguma noteikumi konsekventi: tas nevar ignorēt neizpildi tikai tāpēc, ka strīda ekonomiskais iemesls ir saprotams.

Ko šis gadījums māca uzņēmumiem publiskajos iepirkumos?

Nesajauc apgrozījumu ar rentabilitāti. Liels desmit gadu valsts pasūtījums nav drošs bizness, ja vienības cena nesedz mainīgās izmaksas.
Izveido izmaksu jutīguma modeli. Pirms piedāvājuma pārbaudi scenārijus, kuros degviela, algas, procentu likmes vai materiāli pieaug par 10%, 25% un 50%.
Izlasi indeksācijas formulu, ne tikai cenu. Svarīgi ir bāzes datums, izmantotie indeksi, svari, pārskatīšanas biežums, slieksnis, griesti un nobīde laikā.
Prasi precizējumus pirms piedāvājuma iesniegšanas. Pēc līguma noslēgšanas nepilnīgu cenu pārskatīšanas mehānismu izlabot ir juridiski daudz grūtāk.
Saglabā pierādījumus. Rēķini, algu dati, piegādātāju piedāvājumi un oficiālie indeksi būs nepieciešami, ja vēlāk jāpamato objektīvs sadārdzinājums.
Novērtē naudas plūsmu. Pat juridiski iespējama kompensācija var tikt saskaņota mēnešus vēlāk, bet degviela un algas jāmaksā šodien.
Pārbaudi izstāšanās cenu. Līgumsodi, garantijas, transportlīdzekļu finansējums un jauna iepirkuma risks var padarīt līguma pārtraukšanu dārgāku par pagaidu zaudējumiem.

Ko vajadzētu mainīt pasūtītājiem?

Ilgtermiņa pakalpojumu iepirkumos pasūtītājam jāvērtē ne tikai sākotnējā zemākā cena, bet arī līguma dzīvotspēja visā termiņā. Indeksācijas formulai jāizmanto ar konkrēto pakalpojumu saistīti, publiski pārbaudāmi indeksi un saprotams izmaksu svars.

Automātiska indeksācija nedrīkst kompensēt jebkuru piegādātāja neefektivitāti vai garantēt peļņu. Tai jāatdala ārējais tirgus risks no uzņēmuma paša vadības riska. Piemēram, degvielas tirgus cenu indekss var pamatot degvielas komponentes izmaiņas, bet ne jebkuru uzņēmuma administratīvo izdevumu pieaugumu.

Vienlaikus pārāk reta indeksācija var radīt dārgāku gala rezultātu: ārkārtas budžeta pieprasījumus, līgumu strīdus, pakalpojuma pārtraukumus un jaunus iepirkumus. Šī ir sistēmiska izvēle starp prognozējamu riska sadali sākumā un krīzes vadību līguma vidū.

Galvenais secinājums Latvijas biznesam

Reģionālo autobusu protesta būtība nav tikai 3000 iespējami neizpildīti reisi. Tas ir brīdinājums visiem uzņēmumiem, kuri valsts iepirkumā pārdod ilgtermiņa pakalpojumu par šodien aprēķinātu cenu.

Zemākā cena uzvaras dienā var kļūt par dārgāko kļūdu līguma piektajā gadā. Uzņēmumam jāspēj pierādīt un finansēt piedāvātā cena, bet pasūtītājam jāizveido tāds līgums, kas aizsargā konkurenci un vienlaikus saglabā pakalpojuma ekonomisko dzīvotspēju. Ja šis līdzsvars nav iestrādāts iepirkumā, vēlāk to atjaunot ir gan dārgi, gan juridiski sarežģīti.