22. un 23. augusta vētra izraisīja plašākos elektroapgādes traucējumus Latvijā pēdējo 20 gadu laikā. Svētdienas rītā elektrības padeve bija traucēta aptuveni 277 000 klientu. Uzņēmumiem tas ir būtisks atgādinājums – darbības nepārtrauktību nevar balstīt tikai uz pieņēmumu, ka elektrība, internets un maksājumu sistēmas vienmēr būs pieejamas.
Cik nopietni vētra skāra Latvijas elektrotīklu?
Vētras maksimumā tika ietekmēta 46 no vairāk nekā 150 AS “Augstsprieguma tīkls” apakšstaciju darbība. Bojātas bija piecas 330 kV un 44 110 kV elektropārvades gaisvadu līnijas.
Līdz 23. augusta plkst. 14.00 bija izdevies atjaunot spriegumu septiņās apakšstacijās un 11 pārvades līnijās. Seku novēršanā tika iesaistītas vairāk nekā 200 “Augstsprieguma tīkla” un “Sadales tīkla” brigādes, bet bojājumu lokalizēšanai jāpārbauda vairāk nekā 1500 kilometru gaisvadu līniju.
Ko elektrības pārrāvums nozīmē uzņēmumam?
Mūsdienu uzņēmumā elektrības pazušana bieži aptur daudz vairāk par apgaismojumu. Var nedarboties internets, maršrutētāji, serveri, kases sistēmas, maksājumu termināļi, noliktavas programmas, ražošanas un dzesēšanas iekārtas, kā arī piekļuves kontroles sistēmas.
Pat dažas stundas bez kritiskās infrastruktūras var nozīmēt neapkalpotus klientus, neizpildītus pasūtījumus, bojātu produkciju vai ražošanas dīkstāvi.
Kas uzņēmumam būtu jāsagatavo pirms nākamā pārrāvuma?
Pirmais solis nav automātiski iegādāties ģeneratoru. Vispirms jānosaka, kuras sistēmas nedrīkst apstāties un cik ilgi uzņēmumam jāspēj strādāt bez ārējās elektroapgādes.
- Nosaki 3–5 uzņēmuma kritiskākās sistēmas.
- Pārbaudi, cik ilgi tās var darboties ar UPS vai citu rezerves barošanu.
- Sagatavo alternatīvu interneta pieslēgumu, vēlams neatkarīgu no pamata savienojuma.
- Nodrošini svarīgāko datu rezerves kopijas ārpus galvenās darba ierīces vai servera.
- Izveido rezerves procesu maksājumiem, klientu apkalpošanai un darbinieku saziņai.
- Pārbaudi īpašuma un uzņēmējdarbības pārtraukuma apdrošināšanas nosacījumus.
Vai pietiek tikai ar rezerves elektrību?
Nē. Uzņēmums var būt aprīkots ar ģeneratoru, bet joprojām nespēt strādāt, ja pazūd internets, maksājumu sistēmas vai piekļuve datiem. Tāpēc darbības nepārtrauktības plānā elektrība, sakari, dati, maksājumi un piegādātāji jāvērtē kā viena savstarpēji saistīta sistēma.
Ko darīt, ja uzņēmums vētrā jau ir cietis?
Prioritāte ir cilvēku drošība. Nedrīkst tuvoties bojātām elektrolīnijām, applūdušām elektroiekārtām vai citām bīstamām elektroietaisēm.
Kad teritorijā ir droši atrasties, ieteicams fotografēt un filmēt bojājumus, fiksēt darbības pārtraukuma ilgumu, bojātās iekārtas un produkciju, kā arī savlaicīgi sazināties ar apdrošinātāju. Tas, vai konkrētie zaudējumi tiks kompensēti, ir atkarīgs no attiecīgās polises seguma.
Kāda ir galvenā mācība uzņēmumiem?
Darbības nepārtrauktības plāns nav nepieciešams tikai bankām, datu centriem vai lielām rūpnīcām. Tas var būt tikpat nozīmīgs nelielam veikalam, servisam, ražotnei, birojam vai internetveikalam.
Uzņēmums nevar novērst vētru, taču tas var jau iepriekš zināt, kas notiks pirmajās 10 minūtēs, pirmajās divās stundās un pirmajā diennaktī pēc elektrības vai interneta pazušanas.
Sagatavotam uzņēmumam elektroapgādes pārrāvums ir incidents. Nesagatavotam tas var kļūt par biznesa krīzi.
Biežāk uzdotie jautājumi
Cik klientu vētras laikā palika bez elektrības?
23. augusta rītā elektroapgāde bija traucēta aptuveni 277 000 klientu. Dienas laikā elektroapgāde tika pakāpeniski atjaunota.
Vai tie bija lielākie elektroapgādes traucējumi Latvijā?
AS “Augstsprieguma tīkls” tos raksturo kā plašākos elektroapgādes traucējumus Latvijā pēdējo 20 gadu laikā.
Vai katram uzņēmumam nepieciešams ģenerators?
Nē. Nepieciešamais risinājums ir atkarīgs no uzņēmuma kritiskajām sistēmām, elektroenerģijas patēriņa un laika, cik ilgi uzņēmumam jāspēj darboties autonomi.
Vai apdrošināšana sedz dīkstāves radītos zaudējumus?
Ne vienmēr. Īpašuma apdrošināšanas un uzņēmējdarbības pārtraukuma segumi var būt atšķirīgi, tāpēc jāvērtē konkrētās polises nosacījumi.
Avoti
- AS “Augstsprieguma tīkls” – informācija par vētras izraisītajiem elektrotīkla bojājumiem un elektroapgādes atjaunošanu, 23.08.2026.
- AS “Sadales tīkls” – informācija par elektroapgādes traucējumiem klientiem, 23.08.2026.
- Latvijas Sabiedriskais medijs – aktuālā informācija par 22.–23. augusta vētras sekām Latvijā.
Komentāri
Šorīt viss Ogres novads bija bez elektrības un sakariem. Tas liek aizdomāties par Latvijas sagatavotību arī lielākām krīzes situācijām !
Mēs ar ģimeni bijām spiesti braukt no Ogres uz Rīgu, lai tiktu pie sakariem, uzlādētu telefonus un sazvanīt radiniekus Kurzemē. Pirmās pazīmes par elektrību parādījās tikai pie Rumbulas.
Pievienot komentāru