Uzņēmuma dibināšanā viens no pirmajiem un svarīgākajiem lēmumiem ir piemērotas darbības formas izvēle. No tās atkarīga īpašnieku atbildība, nodokļu piemērošana, peļņas sadale, pamatkapitāla prasības un iespējas nākotnē uzņēmumam piesaistīt jaunus dalībniekus.
Latvijā mazam vai jaunam biznesam visbiežāk tiek izvēlēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību jeb SIA, mazkapitāla SIA vai fiziskas personas saimnieciskās darbības modelis. Individuālais komersants jeb IK ir vēl viena iespēja, taču tas nav tas pats, kas VID reģistrēts saimnieciskās darbības veicējs.
Mazkapitāla SIA – mazāks sākuma kapitāls, bet vairāk ierobežojumu
Mazkapitāla SIA juridiski joprojām ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību, taču tās pamatkapitāls ir mazāks par standarta SIA noteiktajiem 2800 eiro.
Uzņēmumu reģistra aktuālā informācija paredz, ka mazkapitāla SIA pamatkapitāls var būt no 0,01 līdz 2799,99 eiro.
Svarīgākie nosacījumi
- Dibinātāji drīkst būt tikai fiziskas personas.
- Dibinātāju un dalībnieku maksimālais skaits ir pieci.
- Valdes locekļiem jābūt sabiedrības dalībniekiem.
- Persona vienlaikus drīkst būt dalībnieks tikai vienā mazkapitāla SIA.
- Pamatkapitālu drīkst apmaksāt tikai naudā.
- Pamatkapitāls pilnā apmērā jāapmaksā pirms reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas.
Jāņem vērā arī peļņas sadales ierobežojums. Kamēr sabiedrības pamatkapitāls ir mazāks par 2800 eiro, vismaz 25% no pārskata gada peļņas jāieskaita obligātajā rezervē.
Mazkapitāla SIA var būt piemērota vienam vai dažiem fizisku personu dibinātājiem, kuri vēlas sākt biznesu ar nelielu sākuma kapitālu, bet vienlaikus nodalīt uzņēmuma mantu no savas personīgās mantas.
Pilna kapitāla SIA – elastīgāka īpašnieku un attīstības struktūra
Standarta SIA minimālais pamatkapitāls ir 2800 eiro. Atšķirībā no mazkapitāla SIA par tās dibinātāju un dalībnieku var būt arī juridiska persona.
Pilna kapitāla SIA parasti ir piemērotāka, ja uzņēmumam paredzēti vairāki investori, juridiskas personas dalībnieku sastāvā vai sarežģītāka īpašnieku struktūra.
Pamatkapitāla apmaksa
Pamatkapitāls pilnībā jāapmaksā pirms reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas Uzņēmumu reģistrā.
Standarta SIA pamatkapitālu iespējams apmaksāt ar:
- naudas ieguldījumu;
- mantisko ieguldījumu, ievērojot tā novērtēšanas prasības;
- abu ieguldījumu veidu kombināciju.
Ja pamatkapitāls tiek apmaksāts naudā, uz dibināmās sabiedrības vārda jāatver maksājumu konts un tajā jāveic pamatkapitāla iemaksa.
Ja naudas ieguldījums nepārsniedz 50 000 eiro, Uzņēmumu reģistram vairs nav obligāti jāiesniedz bankas vai cita maksājumu pakalpojuma sniedzēja izziņa. Dibinātāji pieteikumā apliecina, ka konts ir atvērts un pamatkapitāls apmaksāts.
Saimnieciskās darbības veicējs un individuālais komersants nav viens un tas pats
Ikdienā jēdzieni “pašnodarbinātais”, “saimnieciskās darbības veicējs” un “individuālais komersants” nereti tiek lietoti kā sinonīmi, taču juridiski tie nav identiski.
Saimnieciskās darbības veicējs
Fiziska persona var reģistrēt saimniecisko darbību Valsts ieņēmumu dienestā, neveidojot atsevišķu juridisku personu.
Šis modelis var būt piemērots individuālu pakalpojumu sniedzējiem, konsultantiem, amatniekiem un citiem neliela apjoma biznesiem.
Galvenais risks – saimnieciskās darbības veicējs nav nošķirta juridiska persona un par saistībām atbild ar savu personīgo mantu.
Individuālais komersants
Individuālais komersants ir fiziska persona, kas ierakstīta komercreģistrā kā komersants. Arī IK par savas komercdarbības saistībām atbild ar visu savu mantu.
Noteiktos Komerclikumā paredzētos gadījumos fiziskai personai reģistrācija kā individuālajam komersantam kļūst obligāta, piemēram, sasniedzot noteiktus saimnieciskās darbības apjomus.
Ātra izvēle – kura forma kam var būt piemērota?
- Mazkapitāla SIA – nelielam biznesam ar vienu līdz pieciem fizisku personu īpašniekiem un nelielu sākuma kapitālu.
- Pilna kapitāla SIA – biznesam ar juridisku personu dalībniekiem, investoriem vai plānotu sarežģītāku īpašnieku struktūru.
- Saimnieciskās darbības veicējs – individuālam darbam, ja uzņēmējam ir pieņemama personīgā atbildība.
- Individuālais komersants – fiziskas personas komercdarbībai, ja izvēlēts vai normatīvi nepieciešams komersanta statuss.
Uzņēmējdarbības forma pati par sevi nenosaka visus nodokļus. Pirms reģistrācijas ir lietderīgi kopā ar grāmatvedi izvērtēt paredzamo apgrozījumu, darbinieku skaitu, PVN statusu, plānoto peļņas izmaksu un citus faktorus.
Bankas konts vai maksājumu iestāde?
Uzņēmumam nav jābalsta sava izvēle tikai uz tradicionālu Latvijas banku. Maksājumu pakalpojumus Eiropas Savienībā sniedz gan kredītiestādes, gan licencētas maksājumu un elektroniskās naudas iestādes.
Tomēr pirms konta izvēles jānoskaidro, vai konkrētais pakalpojumu sniedzējs piedāvā uzņēmumam nepieciešamo konta veidu un vai to iespējams izmantot arī pamatkapitāla apmaksai pirms uzņēmuma reģistrācijas.
Ko finanšu iestāde var prasīt?
Konta atvēršanas laikā finanšu iestādei jāveic klienta izpēte jeb KYC. Uzņēmumam var lūgt informāciju par:
- uzņēmuma darbības modeli un nozari;
- plānotajiem darījumiem un to apjomu;
- galvenajiem sadarbības reģioniem un partneriem;
- uzņēmuma patiesajiem labuma guvējiem;
- pamatkapitāla vai citu līdzekļu izcelsmi.
Nav viena universāla konta atvēršanas termiņa. Klienta izpētes apjoms ir atkarīgs no uzņēmuma riska profila un finanšu iestādes rīcībā esošās informācijas.
Tāpēc konta atvēršanu ir lietderīgi sākt ar skaidru biznesa modeļa aprakstu, paredzamo darījumu struktūru un sakārtotu īpašnieku informāciju.
FinTech risinājumi – alternatīva, nevis automātiski labāks variants
Digitālas maksājumu iestādes var piedāvāt ērtu attālinātu reģistrāciju un starptautisko maksājumu funkcijas, taču pakalpojumi un kontu iespējas starp pakalpojumu sniedzējiem būtiski atšķiras.
Pirms izvēles pārbaudi:
- vai pakalpojumu sniedzējs ir licencēts un uzraudzīts;
- vai konts ir atvērts uz uzņēmuma vārda;
- vai iespējams veikt nepieciešamos EUR un SEPA maksājumus;
- vai konts piemērots pamatkapitāla iemaksai, ja tas nepieciešams;
- vai tas integrējas ar uzņēmuma grāmatvedības un maksājumu procesiem.
Latvijas Bankas finanšu tirgus dalībnieku reģistrā iespējams pārbaudīt Latvijā licencētus un uzraudzītus maksājumu pakalpojumu sniedzējus.
Patiesais labuma guvējs – viena no svarīgākajām reģistrācijas sadaļām
Patiesais labuma guvējs jeb PLG ir fiziska persona, kurai tieši vai netieši pieder vairāk nekā 25% sabiedrības kapitāla daļu vai balsstiesību vai kura sabiedrību kontrolē citā veidā.
Vienkāršā viena īpašnieka SIA gadījumā PLG noteikšana parasti ir vienkārša. Sarežģītākās īpašnieku struktūrās jāspēj izsekot kontroles ķēdei līdz konkrētai fiziskai personai.
Neprecīzi norādīts kontroles veids vai nepilnīgi dati par PLG var aizkavēt uzņēmuma reģistrāciju un radīt nepieciešamību papildināt iesniegtos dokumentus.
Elektroniskie paraksti – paraksti tikai gala dokumentu
Elektroniski iesniedzot dokumentus, noteiktajos gadījumos paraksti jāapliecina ar drošu elektronisko parakstu.
Praktiski svarīgi ir nodrošināt, lai:
- visi nepieciešamie parakstītāji paraksta gala dokumenta versiju;
- dokuments pēc parakstīšanas vairs netiek rediģēts;
- parakstītā dokumenta saturs sakrīt ar pieteikumā norādīto informāciju;
- tiek iesniegts derīgs elektroniski parakstīts dokuments, nevis tā ekrānattēls vai pārveidota kopija.
Izmanto aktuālās Uzņēmumu reģistra veidlapas
Uzņēmumu reģistra pakalpojumu portālā pieejamas aktuālās pieteikumu formas un atsevišķos gadījumos arī automātiski sagatavojami dibināšanas dokumenti.
Piemēram, viena fiziskas personas dibinātāja SIA un mazkapitāla SIA reģistrācijas procesā iespējams izmantot sistēmas automātiski sagatavotos dokumentus.
Tas samazina tehnisku kļūdu risku, taču sarežģītākai dalībnieku struktūrai vai nestandarta statūtiem dokumentu saturu joprojām nepieciešams rūpīgi pārbaudīt.
Biežākie riski uzņēmuma dibināšanā
- Nepareizi izvēlēta darbības forma – uzņēmējs tikai vēlāk konstatē, ka personīgās atbildības vai īpašnieku struktūras dēļ nepieciešama cita forma.
- Nepareizi noformēts pamatkapitāls – nav atvērts atbilstošs maksājumu konts vai kapitāls nav pilnībā apmaksāts pirms pieteikuma.
- Nepilnīgi PLG dati – nav skaidri norādīts faktiskais īpašnieks vai kontroles veids.
- Nesakritības dokumentos – statūtos, dibināšanas lēmumā un pieteikumā norādītā informācija atšķiras.
- Parakstīta nepareizā dokumenta versija – gala iesniegumā nonāk cita versija nekā tā, kuru apstiprinājuši dibinātāji.
Secinājums – izvēlies formu pēc biznesa, nevis tikai reģistrācijas cenas
Zems pamatkapitāls pats par sevi nenozīmē, ka mazkapitāla SIA vienmēr būs labākais risinājums. Tai ir īpašnieku, valdes un peļņas sadales ierobežojumi, kas strauji augošam uzņēmumam var kļūt neērti.
Savukārt pilna kapitāla SIA prasa lielāku sākuma ieguldījumu, bet dod plašākas iespējas veidot dalībnieku struktūru un piesaistīt juridiskas personas.
Saimnieciskās darbības veicēja vai IK modelis ir vienkāršāks, taču uzņēmējam jāņem vērā personīgā mantiskā atbildība.
Pareizā uzņēmējdarbības forma nav tā, kuru visvieglāk reģistrēt šodien, bet tā, kura arī pēc dažiem gadiem atbilst uzņēmuma īpašniekiem, riskiem un attīstības plānam.
Komentāri
Vēl nav neviena komentāra. Jūsu komentārs varētu būt pirmais!
Pievienot komentāru