SIA Kapitālu daļu iegādes procedūras ierobežojumi.
Izmaiņas sabiedrības ar ierobežotu atbildību (turpmāk – SIA) dalībnieku sastāvā var notikt ar kapitāla daļu pāreju atsavināšanas ceļā, pārdodot kapitāla daļas.
Pamatojoties uz pirkuma līguma noteikumiem, ar kapitāla daļas atsavināšanu pārdevējs nodod pircējam pilnīgas varas tiesības pār kapitāla daļu. Šajā sakarā Komerclikumā pirms dažiem gadiem pieņēma būtiskus grozījumus, kas stājās spēkā 2013. gada 1.jūlijā. Šajā rakstā apskatīsim tikai kapitāla daļu pārdošanas procesu, lai arī dažos aplūkotajos jautājumos attieksies arī uz citiem atsavināšanas veidiem.
Vispārējais princips paredz, ka SIA dalībniekam ir tiesības
brīvi atsavināt sev piederošo daļu, ja vien SIA statūtos vai likumā nav
noteikts citādi. Jāņem vērā, ka kapitāla daļu atsavināšanai ir likumiski
ierobežojumi (tai skaitā dalībnieku pirmpirkuma tiesības) un ka ir iespējami
arī līgumiski ierobežojumi. Ņemot vērā minēto, turpmāk sniegts šo ierobežojumu
skaidrojums un izskaidrota SIA kapitāla daļu iegādes procedūra.
Pirmkārt, daļu nevar pārdot tad, ja tā nav pilnībā apmaksāta,
izņemot, ja statūtos nav noteikts citādi. Otrkārt, viens no vienkāršākajiem un
vieglāk ievērojamajiem apgrūtinājumiem ir prasība noformēt kapitāla daļu
pirkuma līgumu. Treškārt, ir jāņem vērā dalībnieku pirmpirkuma tiesības –
gadījumā, kad dalībnieka daļas tiek pārdotas, pārējiem dalībniekiem ir
pirmpirkuma tiesības, ja statūtos nav noteikts citādi. Tādējādi SIA tiek nodrošināta
kontrole pār dalībnieku sastāvu, izvēloties darījuma partneri. Atšķirībā no
pirmpirkuma tiesību regulējuma Civillikumā Komerclikums paredz, ka
priekšnoteikums dalībnieku pirmpirkuma tiesību izmantošanai ir jau noslēgts
pirkuma līgums. Gadījumā, ja dalībnieku pirmpirkuma tiesības netiek ievērotas,
tad dalībniekiem, kuru pirmpirkuma tiesības tikušas pārkāptas, ir izpirkuma
tiesības (tiesības iegūt daļas, atstumjot sākotnējo pircēju).
Statūtos var paredzēt, ka ir nepieciešams dalībnieku lēmums daļu
pārdošanas gadījumā, kas ir priekšnoteikums pirkuma līguma spēkā esamībai.
Tāpat varētu būt pieļaujams tāds noteikums statūtos, kas paredz, ka pirkuma
līguma noslēgšanai piekrišanas došanu var deleģēt citai sabiedrības
institūcijai, piemēram, valdei.
Likums paredz, ka daļu var pārdot tikai tad, ja tā ir pilnībā
apmaksāta, taču statūtos var noteikt arī citādi. Ir jāņem vērā tas, ka
gadījumā, ja statūti atļauj neapmaksātas daļas pārdošanu, par daļas apmaksu ir
atbildīgs gan daļas pircējs, gan pārdevējs solidāri.