Uzņēmumu reģistrs un tā vēsture
Latvijas Uzņēmumu reģistrs un tā vēsture. Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs (turpmāk tekstā - Reģistrs) ir valsts iestāde, kas Latvijā reģistrē uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības), komersantus, to filiāles un pārstāvniecības, kā arī visas izmaiņas to darbības pamatdokumentos un veic citas likumdošanas aktos paredzētās darbības. Reģistrs reģistrē arī masu informācijas līdzekļus, biedrības un nodibinājumus, komercķīlas, izšķirošās ietekmes, laulību un publiskās un privātās partnerības līgumus, politiskās partijas, šķīrējtiesas, arodbiedrības, reliģiskās organizācijas un to iestādes, kā arī maksātnespējas procesus.
Reģistrs darbojas Tieslietu ministrijas pārraudzībā un tā darbību regulē:
- likums "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru";
- Ministru kabineta apstiprināts Reģistra nolikums;
- un citi normatīvie akti.
Reģistru vada galvenais valsts notārs, kuru
pēc tieslietu ministra ieteikuma ieceļ amatā un atbrīvo no amata
Ministru kabinets. Reģistra administrācija atrodas Rīgā Pērses ielā 2, bet deviņas
reģionālās nodaļas izkārtotas lielākajās Latvijas pilsētās: Bauskā,
Daugavpilī, Jēkabpilī, Liepājā, Rēzeknē, Rīgā, Saldū, Valmierā un
Ventspilī.
Uzņēmumu reģistra darbības mērķis ir veikt likumā minēto tiesību subjektu reģistrāciju, lai nodibinātu tiesību subjektu juridisko statusu un nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto ziņu publisku ticamību, kā arī lai nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto ziņu pieejamību.
Uzņēmumu reģistrs ir tiešās pārvaldes iestāde, kas darbojas tieslietu ministra pārraudzībā.
Likumā noteikto tiesību subjektu un juridisko faktu reģistrāciju veic Uzņēmumu reģistra valsts notāri.
Uzņēmumu reģistra funkcijas:
1) veikt komersantu un to filiāļu, ārvalstu komersantu un organizāciju pārstāvniecību un pārstāvju, kooperatīvo sabiedrību, Eiropas ekonomisko interešu grupu, Eiropas komercsabiedrību, Eiropas kooperatīvo sabiedrību, politisko partiju un to apvienību, administratoru, maksātnespējas subjektu, tiesiskās aizsardzības un maksātnespējas procesa norises, biedrību un nodibinājumu, arodbiedrību, masu informācijas līdzekļu, publiskās un privātās partnerības līgumus, izšķirošās ietekmes, komercķīlu, laulāto mantisko attiecību, šķīrējtiesu, reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrāciju un nodrošināt attiecīgo reģistru vešanu;
2) sniegt informāciju par reģistrētajiem tiesību subjektiem un juridiskajiem faktiem;
3) kontroles funkcija tiek veikta par reģistrētiem tiesību
subjektiem. Konstatējot normatīvo aktu pārkāpumus, valsts notārs
sagatavo brīdinājumus, aicinot iesniegt paskaidrojumus un novērst
konstatētos trūkumus.
Konstatētie trūkumi var būt šekojoši:
- nav iesniegti gada pārskati;
- nesakrīt apmaksātais pamatkapitāls ar reģistrēto;
- amatpersonām beigušies pilnvaru termiņi;
- sabiedrība neatrodas juridiskajā adresē.
Ja brīdinājumā norādītajā termiņā trūkumi netiek novērsti, tiesību subjektam var tikt izbeigta darbība saskaņā ar Komerclikuma 314.pantu ceļot prasību tiesā sabiedrības darbības izbeigšanai.
Reģistrs ir tiesīgs uzsākt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietās,
sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolus, izskatīt administratīvo
pārkāpumu lietas un uzlikt sodus saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.3 pantu.
Reģistra Kontroles nodaļas kompetencē ir arī izskatīt dažāda veida iesniegumus, tai skaitā:
- par tiesību subjektiem, kuri neatrodas UR vestajos reģistros ierakstītajā juridiskajā adresē;
- par tiesību subjektiem, kuri reģistrēti vai pārreģistrēti, viltojot kādas personas parakstu. Saskaņā ar likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”
4.panta 4.punktā noteikto, iesniegums tiek pārsūtīts Valsts policijai,
kā arī informācijai VID Nodokļu kontroles pārvaldei, Valsts policijas
Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas
pārvaldei.
Saskaņā ar likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”
8. panta otro daļu, 14. panta otro daļu un 18.1 panta otro daļu Reģistra kompetencē neietilpst uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), komersanta,
biedrības vai nodibinājuma lēmuma pieņemšanas faktisko apstākļu
pārbaude. Tas nozīmē, ka likumdevējs nav deleģējis Reģistram tiesības veikt
pārbaudi, kādos apstākļos ir sastādīti Reģistram iesniegtie dokumenti. Reģistra
valsts notārs pārbauda, vai reģistrējamie dokumenti ir sastādīti
atbilstoši normatīvajiem aktiem, nevis pārbauda šajos dokumentos
atspoguļoto faktu atbilstību patiesībai.
4) veikt citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.
Publikācija no ur.gov.lv materiāliem.