Tiesas spriedums par VID patvaļu
27. aprīlis, 2016 pl. 21:26,
Nav komentāru
Administratīvās
rajona tiesas spriedums: Valsts ieņēmumu dienestam (VID) nav tiesību apturēt uzņēmuma
saimniecisko darbību vienkārši uz pieņēmumu pamata. Lieki atzīmēt, ka šāds tiesisks spriedums ir nebijis pavērsiens administratīvo tiesību jomā attiecībā uz nodokļu jautajumu piemērošanu!Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese Līga Biksiniece-Martinova
rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc a/s “Pagastiņi” pieteikuma par Valsts ieņēmumu dienesta 2015.gada 22.septembra lēmuma Nr.22.1 l/L-38178 atcelšanu.
Aprakstošā dala
[1] Ar Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) Nodokļu kontroles pārvaldes direktora vietnieka p.i. 2015.gada 7.augusta lēmumu Nr.23.13/L-31670 (turpmāk – Sākotnējais lēmums) apturēta a/s “Pagastiņi” (turpmāk – Pieteicēja) saimnieciskā darbība.
Pieteicēja Sākotnējo lēmumu apstrīdēja VID ģenerāldirektoram.
[2] Ar VID 2015.gada 22.septembra lēmumu Nr.22.1 l/L-38178 (turpmāk – Lēmums) atzīts par tiesisku Sākotnējais lēmums. Lēmums pamatots ar turpmāk minētajiem apsvērumiem.
[2.1] VID Nodokļu kontroles pārvaldes amatpersona ar 2015.gada 4.jūnija vēstuli Nr.23.13/86737 lūdza pieteicēju līdz 2015.gada 11.jūnijam sniegt informāciju par darījumiem ar a/s “RTS Baltic” laika periodā no 2015.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 31.martam un informēja, ka saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 73.panta pirmās daļas 5.punktu, VID ir tiesības izslēgt personu no apliekamo personu reģistra, ja apliekamā persona pēc nodokļu administrācijas rakstveida pieprasījuma neiesniedz dokumentus nodokļa aprēķinu pārbaudei, kā arī uzsākt nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības apturēšanas procesu atbilstoši likuma „Par nodokļiem un nodevām” 34.pantam.
[2.2] VID 2015.gada 12.jūnijā saņēma pieteicējas 2015.gada 10.jūnija vēstuli, ka dokumenti ir sagatavoti un uzņēmuma pārstāvis tos VID amatpersonām var uzrādīt, kā arī sniegt paskaidrojumus. Vienlaikus ar minēto vēstuli lūgts iepriekš saskaņot ierašanās laiku telefoniski.
[2.3] Ņemot vērā, ka ar pieteicējas valdes locekli Mareku Savicki pa vēstulē norādīto tālruni sazināties neizdevās, VID Nodokļu kontroles pārvaldes amatpersona 2015.gada 17.jūnijā nosūtīja pieteicējai 2015.gada 16.jūnija vēstuli Nr.23.13/93237 ar atkārtotu lūgumu līdz 2015.gada 26.jūnijam iesniegt norādītos dokumentus.
[2.4] VID 2015.gada 26.jūnijā saņēma pieteicējas iesniegumu, kurā atkārtoti piedāvāts ar grāmatvedības dokumentiem iepazīties komercsabiedrības telpās, iepriekš saskaņojot ierašanās laiku telefoniski.
[2.5] VID Nodokļu kontroles pārvaldes amatpersona 2015.gada 6.jūlijā nosūtīja vēstuli Nr.23.13/101608, ar kuru aicināja pieteicēju sadarboties ar VID Nodokļu kontroles pārvaldes amatpersonām un atkārtoti lūdza līdz 2015.gada 17.jūlijam iesniegt pieprasīto informāciju.
[2.6] Ar VID Nodokļu kontroles pārvaldes amatpersonas 2015.gada 22.jūlija brīdinājumu Nr.23.13/107884 pieteicēja brīdināta par saimnieciskās darbības apturēšanu, ja līdz 2015.gada 5.augustam netiks novērsts pārkāpums – iesniegti darījumus apliecinoši dokumenti.
[2.7] VID 2015.gada 3.augustā saņēma pieteicējas iesniegumu, ka likumdevējs nav paredzējis VID amatpersonām iegūt grāmatvedības pirmdokumentu kopijas, kas ir komercnoslēpums, savukārt likumdevējs ir paredzējis VID amatpersonām saņemt dokumentu norakstus.
[2.8] VID Nodokļu kontroles pārvaldes amatpersona ar 2015.gada 5.augusta vēstuli Nr.23.13/114551 atkārtoti informēja pieteicēju par VID tiesībām pieprasīt un nodokļu maksātāja pienākumu sniegt nodokļu administrācijai visu informāciju, kas attiecas uz pārbaudāmā nodokļu maksātāja nodokļu aprēķinu un nomaksu, vienlaikus norādot, ka VID amatpersonas ievēro informācijas izpaušanas aizliegumu un bez nodokļu maksātāja piekrišanas to sniedz tikai likuma „Par nodokļiem un nodevām” 22.panta otrajā daļā noteiktajos gadījumos.
[2.9] Ņemot vērā, ka no likuma „Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 14.punkta izriet, ka izvairīšanās no nodokļu maksāšanas ir arī nodokļu administrēšanai un kontrolei nepieciešamās pieprasītās informācijas neiesniegšana, kā arī ievērojot to, ka pieteicēja nebija iesniegusi VID Nodokļu kontroles amatpersonām pieprasītos dokumentus un paskaidrojumus, VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktora vietnieka p.i. atbilstoši likuma „Par nodokļiem un nodevām” 34.’panta pirmās daļas 2.punkta nosacījumiem bija tiesisks pamats lemt par pieteicējas saimnieciskās darbības apturēšanu.
[2.10] Saskaņā ar VID rīcībā esošo informāciju pieteicēja 2015.gada janvārī, februārī un martā ir uzrādījusi kopējo darījumu vērtību ar a/s ,,RTS Baltic” 302 850,00 euro apmērā. Nesniedzot informāciju par norādītajiem darījumiem un to saimniecisko nodrošinājumu, VID Nodokļu kontroles pārvaldes amatpersonām nav iespēju pārbaudīt pieteicējas veiktās saimnieciskās darbības likumību.
[2.11] Ir iestājušies priekšnosacījumi, kas ir par pamatu saimnieciskās darbības apturēšanai, jo pieteicējas nesadarbošanās ar nodokļu administrāciju un darījumus apliecinošu dokumentu neiesniegšana apgrūtina VID Nodokļu kontroles pārvaldes amatpersonām iespēju pārbaudīt pieteicējas veiktās saimnieciskās darbības likumību, normatīvo aktu prasību ievērošanu grāmatvedības kārtošanā, nodokļu aprēķināšanā un maksāšanā, tādējādi apdraudot valsts un sabiedrības intereses.
[3] Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteikums par Lēmuma atcelšanu. Pieteikums pamatots ar turpmāk norādītajiem argumentiem.
[3.1] No likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 14.punkta izriet, ka izvairīšanās no nodokļu vai nodevu maksāšanas ir tādas darbības, kuru rezultātā netiek samaksāti nodokļu valsts budžetā, respektīvi, ir jāpastāv nodokļu “iztrūkumam”. Tāpat nodokļu maksātāja darbībai vai bezdarbībai ir jābūt tiešā cēloņsakarībā ar sekām – nesamaksātiem nodokļiem (tiesību norma paredz materiālo sastāvu – jāpastāv negatīvām mantiskām sekām). Informācijas nesniegšana VID pati par sevi nav darbība, kuras rezultātā rastos nodokļu parāds.
[3.2] No likuma “Par nodokļiem un nodevām” 34.Jpanta pirmās daļas 2.punkta izriet, ka saimnieciskās darbības apturēšana ir iespējama tikai tādā gadījumā, ja konkrētais nodokļu maksātājs ir izvairījies no nodokļu maksāšanas – ir konstatēta nodokļu vai nodevu nenomaksāšana budžetā, un tas ir konstatēts likumā noteiktajā kārtībā. VID nav konstatējis, ka pieteicēja būtu izvairījusies no nodokļu vai nodevu maksāšanas un tādējādi VID ir nepareizi interpretējis un piemērojis likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 14.punktu un 34.1. pirmās daļas 2.punktu.
[3.3] VID nav konstatējis izvairīšanos no nodokļu nomaksas, bet gan izdarījis pieņēmumu, ka tas tā varētu notikt. Minētās tiesību normas neparedz VID tiesības apturēt uzņēmuma saimniecisko darbību uz pieņēmuma pamata un tā iemesla dēļ, ka uzņēmums nav VID pieprasītājā veidā iesniedzis informāciju vai dokumentus cita nodokļu maksātāja pārbaudes ietvaros.
[3.4] VID nav ņēmis vērā, ka pieteicēja ir sniegusi atbildi uz VID informācijas pieprasījumu, norādot, ka VID amatpersonām ir iespējams iepazīties ar interesējošajiem dokumentiem uzņēmumā un saņemt detalizētus paskaidrojumus par visiem darījumiem. Tas, ka VID amatpersonas neizmantoja iespēju ar tiem iepazīties, nav nodokļu maksātāja atbildība, bet gan VID amatpersonu atbildība.
[3.5] Neatbilst patiesībai VID apgalvojums, ka nav bijis iespējams sazināties ar pieteicējas pārstāvjiem zvanot uz atbildes vēstulē norādīto tālruņa numuru. Lēmumā nav norādīti nekādi precīzāki apstākļi – ne amatpersona, kas mēģināja sazināties, ne arī laiks un datums.
[3.6] VID nav ievērojis samērīguma principu, jo saimnieciskās darbības apturēšana ir nodokļu maksātāja tiesības visvairāk ierobežojošais līdzeklis. Tā kā šādu sankciju piemērošana ir paredzēta tikai ārkārtas gadījumos un pastāvot būtiskiem pārkāpumiem un reāliem zaudējumiem valsts budžetam, konkrētajos apstākļos tā ir ne tikai nesamērīga, bet liecina par apzinātu kaitniecību.
[4] VID paskaidrojumā par pieteikumu norādījis, ka pieteikums nav pamatots, balstoties uz Lēmumā norādītajiem apsvērumiem un papildus paskaidrojot turpmāk norādīto.
[4.1] Pieteicēja kļūdaini uzskata, ka konkrētajā gadījumā nav konstatējama izvairīšanās no nodokļu vai nodevu maksāšanas, proti, pieteicēja nesniedza nodokļu administrēšanai un kontrolei nepieciešamo pieprasīto informāciju, kas, pretēji pieteicējas norādītajam, atbilstoši likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 14.punktam ir izvairīšanās no nodokļu vai nodevu maksāšanas, jo šādas rīcības rezultātā budžetā var tikt nesamaksāti nodokļi vai nodevas vai arī tie var tikt samaksāti tikai daļēji. Noteiktajā termiņā nesniedzot nodokļu administrācijai tās pieprasīto informāciju, tika liegts VID veikt tam ar likumu deleģētās funkcijas.
[4.2] Pārbaudot pieteicējas 2015.gada 11.augusta iesniegumu, VID Nodokļu kontroles pārvalde konstatēja, ka pieteicēja ir novērsusi pārkāpumu, tas ir, izvairīšanos no nodokļu vai nodevu maksāšanas, un iesniegusi VID amatpersonu pieprasītos nodokļu administrēšanai nepieciešamos dokumentus. Līdz ar to VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktora vietnieka p.i. 2015.gada 13.augustā pieņēma lēmumu Nr.23.13/L-32510 par pieteicējas saimnieciskās darbības atjaunošanu.
[5] Administratīvā procesa likuma l12.’ panta pirmā daļa noteic, ka administratīvās lietas izskatīšana notiek rakstveida procesā bez tiesas sēdes, ja likumā nav noteikts citādi. Savukārt minētā panta ceturtā daļa noteic, ka tiesa lietu mutvārdu procesā tiesas sēdē izskata, ja pirmās instances tiesai to lūdzis pieteicējs (..). Tā kā pieteicējs tiesai nav lūdzis lietu izskatīti mutvārdu procesā, tiesa atbilstoši Administratīvā procesa likuma 112.’ panta pirmajai daļai lietu izskata rakstveida procesā.
Motīvu daļa
[6] Tiesa konstatē, ka lēmumā par lietas ierosināšanu norādīts, ka pieteikums ir iesniegts un lieta tiek ierosināta par Lēmuma atcelšanu. Ņemot vērā, ka pieteikumā ir izteikts prasījums atzīt Lēmumu par prettiesisku, un ar lietas materiāliem apstiprinās, ka Lēmums vairs nav spēkā, proti, pieteicējas saimnieciskā darbība ar VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktora vietnieka p.i. 2015.gada 13.augusta lēmumu Nr.23.13/L-32510 ir atjaunota (lietas 28.lapa), tā atcelšana nav iespējama. Līdz ar to lietas izskatīšanas priekšmets ir Lēmuma atzīšana par prettiesisku.
[7] Tiesa, izvērtējot lietas materiālus, secina, ka lietā pastāv strīds par likuma „Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 14.punkta interpretāciju, proti, par jēdziena “izvairīšanās no nodokļu vai nodevu maksāšanas” saturu.
[8] VID uzskatījis, ka nodokļu administrēšanai un kontrolei nepieciešamās pieprasītās informācijas nesniegšana ir izvairīšanās no nodokļu vai nodevu maksāšanas. Savu uzskatu VID pamatojis ar apsvērumu, ka šādas rīcības rezultātā budžetā var tikt nesamaksāti nodokļi vai nodevas vai arī tie var tikt samaksāti tikai daļēji. Noteiktajā termiņā nesniedzot nodokļu administrācijai tās pieprasīto informāciju, tika liegts VID veikt tam ar likumu deleģētās funkcijas.
[9] Saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 14.punktu izvairīšanās no nodokļu vai nodevu maksāšanas — apzināta nepatiesas informācijas sniegšana nodokļu deklarācijās, nodokļu deklarāciju, informatīvo deklarāciju vai nodokļu administrēšanai un kontrolei nepieciešamās pieprasītās informācijas neiesniegšana, nelikumīga nodokļu atvieglojumu, priekšrocību un atlaižu piemērošana vai jebkura cita apzināta darbība vai bezdarbība, kuras dēļ nodokļi vai nodevas nav samaksātas pilnā apmērā vai daļēji.
[10] Tiesa konstatē, ka VID patvaļīgi interpretējis likuma „Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 14.punktu, kļūdaini atklājot tā saturu. VID uzskatījis, ka nonnas tiesiskā sastāva pazīme “kuras dēļ nodokļi vai nodevas nav samaksātas pilnā apmērā vai daļēji ” nav obligāta, un to atmetis, kas novedis pie nepamatota lēmuma pieņemšanas.
[11] Tiesas ieskatā, atmetot pazīmi “kuras dēļ nodokļi vai nodevas nav samaksātas pilnā apmērā vai daļēji”, nepamatoti tiktu paplašināts to darbību loks, kas atzīstamas par izvairīšanos no nodokļu vai nodevu maksāšanas.
Piemēram, situācijā, kurā apzināta nepatiesas informācijas sniegšana nodokļu deklarācijās novestu pie nodokļu vai nodevu pārmaksas, acīmredzami nebūtu pamata uzskatam, ka budžetā varētu tikt nesamaksāti nodokļi vai nodevas vai arī tie varētu tikt samaksāti tikai daļēji. Turpretī, piemērojot strīdus tiesību normu VID sniegtajā interpretācijā, varētu nonākt vienīgi pie secinājuma, ka izvairīšanās no nodokļu vai nodevu maksāšanas notiktu arī gadījumā, ja nodokļu maksātājs apzināti deklarētu lielāku maksājamo nodokļu vai nodevu apmēru nekā viņam to ir pienākums darīt.
Līdz ar to secināms, ka tiesību normā definētā jēdziena “izvairīšanās no nodokļu vai nodevu maksāšanas” satura obligāta pazīme ir tā, ka nodokļi vai nodevas nav samaksātas pilnā apmērā vai ir samaksātas daļēji. Tādējādi darbības pašas par sevi, nesniedzot nodokļu administrēšanai un kontrolei nepieciešamo pieprasīto informāciju, nav atzīstamas par izvairīšanos no nodokļu vai nodevu maksāšanas.
[12] Tiesa secina, ka VID brīdinājumā par saimnieciskās darbības apturēšanu Nr.23.13/107884 ir norādījis uz pieteicējas valdes locekļa M.Savicka administratīvo atbildību, proti, 2015.gada 17.jūlijā sastādīts protokols Nr.025085 pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 159.9panta pirmās daļas “Par nodokļu administrēšanai un kontrolei nepieciešamās pieprasītās informācijas nesniegšanu nodokļu administrācijai” (lietas 39.lapa).
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 159.9panta “Nesadarbošanās ar nodokļu administrācijas amatpersonām” pirmajā daļā noteikta atbildība par nodokļu administrēšanai un kontrolei nepieciešamās pieprasītās informācijas nesniegšanu nodokļu administrācijai, uzliekot naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim līdz septiņsimt euro, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.
Savukārt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 159.pantā “Izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas” noteikta atbildība par izvairīšanos no nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas, kā arī par ienākumu, peļņas vai citu ar nodokli apliekamo objektu slēpšanu (samazināšanu), uzliekot naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim no simt četrdesmit līdz divtūkstoš simt euro, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir nošķirta nodokļu administrēšanai un kontrolei nepieciešamās pieprasītās informācijas nesniegšana no izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas, un izvērtējot pieteicējas valdes locekļa administratīvo atbildību par informācijas nesniegšanu, VID to nav uzskatījis par izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas.
Nav saprātīgu šaubu, ka runa ir par diviem atšķirīgiem juridiskiem jēdzieniem, tādēļ tiesas ieskatā nebūtu pamata arī likuma „Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 14.punktu interpretēt tādējādi, ka nodokļu administrēšanai un kontrolei nepieciešamās pieprasītās informācijas nesniegšana tiek pielīdzināta izvairīšanās no nodokļu vai nodevu maksāšanas. Līdz ar to tiesa secina, ka pieteicējas izdarītais pārkāpums – pieprasīto dokumentu un paskaidrojumu neiesniegšana VID Nodokļu kontroles amatpersonām, nav atzīstams par izvairīšanos no nodokļu vai nodevu maksāšanas likuma „Par nodokļiem un nodevām” 1 .panta 14.punkta izpratnē.
[13] Atbilstoši likuma „Par nodokļiem un nodevām” 34.*panta pirmās daļas 2.punktam Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības apturēt nodokļu maksātāja (vai tā struktūrvienības, kurā noticis pārkāpums) saimniecisko darbību, ja ir konstatēts, ka nodokļu maksātājs ir izvairījies no nodokļu vai nodevu maksāšanas.
Tiesību norma neparedz VID tiesības apturēt uzņēmuma saimniecisko darbību uz pieņēmuma pamata un tā iemesla dēļ, ka uzņēmums nav VID pieprasītājā veidā iesniedzis informāciju vai dokumentus cita nodokļu maksātāja pārbaudes ietvaros.
VID, pieņemot Sākotnējo lēmumu par pieteicējas saimnieciskās darbības apturēšanu, nebija konstatējis, ka nodokļi vai nodevas nav samaksātas pilnā apmērā vai ir samaksātas daļēji, bet gan izdarījis pieņēmumu, ka tas tā varētu notikt. Ņemot vērā, ka pieteicējas darbības, nesniedzot pieprasītos dokumentus un paskaidrojumus VID Nodokļu kontroles amatpersonām, nav atzīstamas par izvairīšanos no nodokļu vai nodevu maksāšanas, nebija iestājušies priekšnosacījumi nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības apturēšanai, un VID nebija tiesību apturēt pieteicējas saimniecisko darbību.
[14] Līdz ar to tiesa atzīst, ka Lēmums nav tiesisks.
Pamatojoties uz Administratīva procesa likuma 246.-251.pantu un 289.-291.pantu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda apmierināt a/s “Pagastiņi” pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta 2015.gada 22.septembra lēmuma Nr.22.1 l/L-38178 atzīšanu par prettiesisku.
Atzīt par prettiesisku Valsts ieņēmumu dienesta 2015.gada 22.septembra lēmumu Nr.22.1 l/L-38178.
Piespriest no Latvijas Republikas par labu a/s “Pagastiņi” samaksāto valsts nodevu 28,46 euro.
Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.