Janvārī Rail Baltica pirmās kārtas īstenošanu līdz 2030. gadam vēl saistīja ar pietiekamu ES finansējumu. Tagad Satiksmes ministrija oficiāli atzinusi, ka Latvijas pamattrases izbūve šajā termiņā tehniski nav iespējama un problēma nav tikai naudas trūkums.
“MiTek Industries” Latvijā ir reģistrēts un saņēmis PVN maksātāja numuru, taču aptuveni četrus mēnešus nav spējis atvērt pilnvērtīgu norēķinu kontu. Latvijas Banka pieprasījusi paskaidrojumus divām komercbankām un sākusi mediāciju, sākotnēji norādot uz iespējamu FATCA un ASV nodokļu maksātāja identifikācijas numura problēmu.
Premjers paziņojis, ka līdzšinējais Tet un LMT darījuma process ir apturēts, jo nav saņemts neviens investora nesaistošais piedāvājums un beidzies memorands ar Telia. Taču uzņēmumu apvienošana nav atcelta, bet publiski nosauktos gandrīz €4,5 miljonus konsultantiem Ekonomikas ministrija un projektā iesaistītie uzņēmumi apstrīd.
Obligātie strukturētie e-rēķini visos Latvijas uzņēmumu savstarpējos B2B darījumos sākas 2028. gada 1. janvārī, nevis 2026. gadā. Skaidrojam, kas patiešām ir obligāts 2026. gadā, kam piemēro piecu darbdienu termiņu un kāpēc PDF rēķins nav e-rēķins.
ES Padomes Uzņēmējdarbības tiesību jautājumu darba grupa 29. septembrī turpina apspriest Komisijas piedāvāto EU Inc. jeb 28. režīma uzņēmuma formu. Projekts paredz pilnībā digitālu reģistrāciju 48 stundās par maksu līdz €100, ja izmanto standartizētos dokumentus, taču regulējums vēl nav pieņemts un nosacījumi sarunās var mainīties.
Premjers Andris Kulbergs publiski izklāstījis ieceri par īpašu nodokļu rezidenta režīmu ārvalstu investoram ar termiņuzturēšanās atļauju, ik gadu valsts budžetā maksājot €60 000. Taču 2026. gada 28. septembrī šāds režīms nav spēkā, un būtiskākie tā darbības noteikumi vēl nav publiskoti.
Publiski izskanējis mērķis degvielas cenu samazināt līdz 20 centiem litrā, taču 2026. gada 24. septembrī šāds cenas kritums vēl nav garantēts. Līdz Saeimas balsojumam nonācis akcīzes samazinājums ar teorētisku ietekmi aptuveni astoņi centi litrā, turklāt tikai pilnīgas pārneses gadījumā.
Apgalvojums ir nepatiess. ES ir kopēji klimata mērķi, taču saistošie 2030. gada mērķi ESR nozarēs valstīm atšķiras: Latvijai tie ir −17%, Lietuvai −21%, Igaunijai −24%, bet Vācijai un Dānijai −50% salīdzinājumā ar 2005. gadu.