Ar privātā līzinga auto pārvadāt pasažierus? Individuālajiem komersantiem gatavo jaunu iespēju
Iecerētais atvieglojums vēl nedod tiesības sākt pārvadājumus. Pirms lēmuma vajadzēs pārbaudīt īpašnieka piekrišanu, licencēšanu un pilnās auto izmaksas.
Iecerētais atvieglojums vēl nedod tiesības sākt pārvadājumus. Pirms lēmuma vajadzēs pārbaudīt īpašnieka piekrišanu, licencēšanu un pilnās auto izmaksas.
Samazinājums attiecas uz visu Technology & Services struktūrvienību. MI ieviešanu papildina procesu pārkārtošana; Latvijā skarto darbinieku skaits vēl nav nosaukts.
Ziņa par izsmeltu finansējumu nenozīmē visu renovācijas iespēju slēgšanu līdz 2030. gadam. Pārbaudām ALTUM un Rīgas programmu statusu un skaidrojam, kā būvniekiem, projektētājiem un pārvaldniekiem plānot nākamos pasūtījumus.
Līguma summa, tehniskais risinājums un ikdienas pārvietošanās ir atšķirīgi jautājumi. Uzņēmumam svarīgi laikus sagatavot alternatīvas, neuztverot apspriestu variantu kā apstiprinātu satiksmes kārtību.
“Amber Latvijas balzams” tiesiskās aizsardzības process beidzies, bet naudas plūsmas problēmas paliek. Pārbaudām kreditora priekšlikumu, finanšu pārskata korekciju un lēmumus, kuri vēl tikai jāpieņem.
Nozares ieņēmumi, valsts budžets un tiesvedības risks ir atšķirīgi rādītāji. Skaidrojam, kā lasīt publiskās aplēses un ko pārbaudīt pārvadājumu līgumos.
Finansējuma izmaksas, juridiskā konstrukcija un investīciju saglabāšana — trīs pārbaudes, kas palīdz novērtēt, vai īpašnieka maiņa stiprinātu uzņēmumu. Skaidrojam LMT un Tet darījuma būtiskākos jautājumus.
Ko nozīmē lietas nodošana prokuratūrai, un kādus jautājumus par mantas pārdošanas kontroli vērts uzdot uzņēmumu vadītājiem? Skaidrojam procesa stadiju un piedāvājam praktisku pārbaudes sarakstu.
Pēc 15. Saeimas vēlēšanām uzņēmējiem svarīgākais būs nevis amatu sadalījums, bet nodokļi, darbinieku pieejamība, birokrātija un investīciju nosacījumi. Seši jautājumi, kam sekot valdības veidošanā un 2027. gada budžetā, nejaucot priekšvēlēšanu solījumus ar pieņemtiem lēmumiem.
LTRK, LDDK un FICIL iebilst pret ieceri ierobežot noteiktu trešo valstu pilsoņu nodarbinātības uzturēšanās atļauju skaitu. Kvota vēl nav spēkā, bet strīds jau atklāj būtisku problēmu: valsts drošības mērķi nav sasaistīti ar nozaru darbaspēka pieprasījumu un publiskajos skaidrojumos pat nav pilnīgas vienprātības, no kā tieši aprēķinātu 2% robežu.
Valdība atbalstījusi 71 pasākuma imigrācijas ierobežošanas plānu, kas paredz stingrāku trešo valstu darbinieku, studentu, pašnodarbināto un darbaspēka starpnieku kontroli. Lielākā daļa prasību vēl nav stājusies spēkā, taču darba devējiem jau tagad jāgatavojas detalizētākai identitātes, darba laika un faktiskās nodarbinātības uzskaitei.
Astoņu reģionālo autobusu pārvadātāju protesta dēļ 16. septembrī var tikt ietekmēti līdz 3000 reisu un 60 000 pasažieru. Valdības dienu iepriekš piešķirtie 9,85 miljoni eiro ļauj saglabāt maršrutu tīklu, taču neatrisina strīdu par desmit gadu līgumu cenu indeksāciju. Ko šis konflikts māca ikvienam uzņēmumam, kas piedalās publiskajos iepirkumos?
Ekonomikas ministrija aprēķinājusi, ka PVN samazinājums degvielai no 21% līdz 12% pilnas pārneses gadījumā dīzeļdegvielu padarītu par aptuveni 15,6 centiem, bet benzīnu — par 14,6 centiem litrā lētāku. Tomēr valdības lēmuma nav, faktiskā atlaide varētu būt mazāka, bet ES PVN direktīva samazinātu likmi transporta degvielai pašlaik neparedz.
Kuģim Hormuza šaurumā trāpījis lādiņš tikai dienu pēc Saūda Arābijas East–West naftas cauruļvada slēgšanas. Apdraudēts ir gan galvenais jūras ceļš, gan nozīmīgākā tā sauszemes alternatīva.
Kuģu degviela kļūst dārgāka straujāk par naftu, bet satiksme Hormuza šaurumā sarūk. Latvijas importētājiem un eksportētājiem jāgatavojas ne tikai augstākām enerģijas cenām, bet arī transporta piemaksām, kavējumiem un lielākai apgrozāmā kapitāla slodzei.
2026. gada jūlijā Latvijas mazumtirdzniecības apjoms mēneša laikā pieauga par 2,5% — straujāk nekā jebkurā citā ES dalībvalstī ar pieejamiem datiem. Gada griezumā Latvija ar 7,1% kāpumu ierindojās otrajā vietā. Analizējam, ko tas liecina par iedzīvotāju patēriņu un ekonomikas atkopšanos.
31. augusts ir pēdējā diena, līdz kurai Latvijai jābūt sasniegtiem Atveseļošanas fonda reformu un investīciju atskaites punktiem un mērķiem. Latvija gatavo noslēdzošo €503,7 miljonu maksājuma pieprasījumu, kas Eiropas Komisijai jāiesniedz līdz septembra beigām.
No 28. augusta spēkā ir jauni ēku energoefektivitātes noteikumi. Nedzīvojamām ēkām ar vairāk nekā 20 autostāvvietām līdz 2027. gada 1. janvārim būs jānodrošina EV uzlādes infrastruktūra un velosipēdu stāvvietas, bet daļai automatizācijas un energoefektivitātes prasību noteikti vēlāki termiņi.
CSP jaunākie dati rāda strauju mazumtirdzniecības pieauguma paātrināšanos – jūlijā apgrozījums salīdzināmajās cenās audzis par 7,0%. Īpaši izceļas būvmateriāli, interneta tirdzniecība un IKT preces.
No 24. augusta Tukuma, Limbažu, Saulkrastu un Ogres novada MVU atvērta pieteikšanās ALTUM energoefektivitātes atbalstam. Pieejams aizdevums līdz €1 miljonam, bankas aizdevuma garantija līdz 80% un kapitāla atlaide līdz 30%.
22.–23. augusta vētra izraisīja plašākos elektroapgādes traucējumus Latvijā pēdējo 20 gadu laikā. Uzņēmumiem šis notikums ir praktisks tests — cik ilgi bizness spēj turpināt darbu bez elektrības, interneta un citām kritiskajām sistēmām?
CSP publiskojis pirmo sarakstu ar Latvijas uzņēmumiem, kuri 2026. gada jūlijā eksportēja preces uz Krieviju vai Baltkrieviju vai importēja no šīm valstīm. Sarakstā ir 171 uzņēmums, taču atrašanās tajā pati par sevi nenozīmē sankciju pārkāpumu.
PPWR nenozīmē, ka Latvijas interneta veikalam automātiski jāreģistrējas visās 27 ES valstīs. Taču pārrobežu B2C tirdzniecībā EPR pienākumi var rasties katrā valstī, kur uzņēmums pārdod iepakotu preci gala lietotājam. Praktiski skaidrojam, kā samazināt reģistrāciju skaitu, standartizēt iepakojumu un turpināt eksportu ar iespējami mazākām izmaksām.
No 2026. gada 19. augusta Latvijā stājas spēkā jauni patērētāju kreditēšanas reklāmu noteikumi. Tie ir būtiski ne tikai kredītdevējiem, bet arī tirgotājiem, kas reklamē preču vai pakalpojumu iegādi uz nomaksu, līzingu vai citus kreditēšanas risinājumus.
Mūsdienās uzņēmuma dibināšana vairs nav cieši saistīta ar fizisku biroju un komandu vienā vietā. Virtuālie biroji, attālinātais darbs un digitālie rīki ļauj jaunajiem uzņēmējiem samazināt izmaksas, piesaistīt talantus no dažādām vietām un uzsākt biznesu daudz elastīgāk.
Baltijas valstis — Latvija, Lietuva un Igaunija — bieži tiek salīdzinātas kā reģionālās biznesa konkurentes.